Reizniece-Ozola: Gāzes tirgus liberalizācijas termiņš nepieļauj ilgstošas pārrunas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Gāzes tirgus liberalizācijas projekta izpildes termiņš – 2017.gada 13.aprīlis – nepieļauj ilgstošas pārrunas, turklāt “Latvijas gāzes” valdes locekļu līdz šim paustais viedoklis bijis pietiekami korekts, lai nebūtu nepieciešama tikšanās ar uzņēmuma akcionāriem, Latvijas Televīzijas raidījumā “Viens pret vienu” pauda ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre lēš, ka publiskā telpā vēl vairākkārt būs dzirdami argumenti, lai aizkavētu gāzes tirgus liberalizāciju. Šobrīd Ekonomikas ministrija (EM) saņēmusi “Latvijas gāzes” vēstuli ar argumentētiem iebildumiem, tomēr Reizniece-Ozola neuzskata par vajadzīgu tikties ar uzņēmuma akcionāriem. Līdz šim “Latvijas gāzi” pārstāvējuši tās valdes locekļi, valdības sēdē -  "E.ON Ruhrgas International GmbH" pārstāvis. Viņu paustais viedoklis esot bijis korekts un pietiekams.

Tāpat ministre norāda, ka ierobežotais projekta izpildes laika termiņš - 2017.gada 3.aprīlis - nepieļauj ilgstošas pārrunas.

"Ņemot vērā, ka ir laika ierobežojums, mēs neko nepanāksim, ja runāsim ar visiem – Latvijas interesēs ir liberalizēt gāzes tirgu,” teic Reizniece-Ozola.

Atbildot uz jautājumu par iespējamo tiesvedību, ministre apgalvo, ka modelis, kāds tiek piedāvāts tirgus liberalizācijai, ir minimizējis tiesvedības riskus. Lai to prognozētu, ir veiktas nepieciešamās juridiskās analīzes. Reizniece-Ozola gan pieļauj, ka esošie īpašnieki izmantos visus līdzekļus, lai kavētu tirgus atvēršanu.

Ministre skaidro, ka neviens lēmums šajā jomā valdībai nav bijis viegls, tādēļ viņa izvēlējusies veikt visas darbības maksimāli atklāti. Savus priekšlikumus tirgus atvēršanai ministre vairākkārt prezentējusi gan savai partijai, gan prezidentam un premjerei. No partijas saņemts atbalsts.

To, kādēļ gāzes tirgus liberalizācija joprojām nav sākusies, kaut gan projekts tiek izskatīts kopš 2001.gada, Reizniece-Ozola skaidro ar bailēm no tiesvedības, kas varētu sākties projekta īstenošanas gadījumā, kā arī ar spēcīgu “Latvijas gāzes” un “Gazprom” lobiju Latvijā.

Ministre arī noraida apgalvojumus, ka patērētājiem atvērtais gāzes tirgus radīs finansiālus zaudējumus - EM pētījumi liecina, ka cena pasaules tirgū šobrīd ir krietni izdevīgāka nekā cena, ko valsts iedzīvotāji šobrīd maksā par gāzi.

“Patērētājiem gāzes liberalizācijas jautājums ir svarīgs tādēļ, ka šī brīža ģeopolitiskajā situācijā nepieciešams stiprināt valsts drošību un resursu neatkarību, kā arī piedāvāt izdevīgāku gāzes cenu,” pauž ministre. 

Jau ziņots, ka gāzes tirgus atvēršana plānota vairākos posmos, sākot no šā gada 4.aprīļa, vispirms paredzot uzņēmuma AS "Latvijas gāze" grāmatvedības nodalīšanu pa darbības veidiem attiecībā uz maģistrālajiem gāzes vadiem, gāzes glabāšanu un tirdzniecību. Tāpat paredzēts gāzes sistēmas operatora pienākums nodrošināt visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem vienlīdzīgu un atklātu pieeju sistēmai, sniedzot dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas vai sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumus.

Savukārt "Latvijas gāzes" sadalīšana plānota ne vēlāk kā 2017.gada 3.aprīlī, ja vien agrāk Latvijas dabasgāzes sistēma nebūs jau tieši savienota ar jebkuras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts starpsavienoto dabasgāzes sistēmu, izņemot Igauniju, Lietuvu un Somiju, vai arī ja dominējošā piegādātāja daļa kopējā Latvijas dabasgāzes patēriņa nodrošināšanā būs mazāka par 75%.

Lielākais "Latvijas gāzes" akcionārs ir Vācijas "E.ON Ruhrgas International GmbH", kurai pieder 47,2% akciju, 34% pieder Krievijas kompānijai "Gazprom", bet 16% - SIA "Itera Latvija".

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti