Māstrihtas kritēriji eirozonas dalībvalstīm nosaka valsts parāda griestus – 60% no IKP. Pašlaik aizņemoties, lai atbalstītu ekonomiku, plānots, ka parāds pieaugs ne vairāk kā līdz 52%.
Nākamajos 4 – 5 gados to plānots samazināt līdz 40% - 45%, lai nākamajai politiķu paaudzei krīzes gadījumā būtu iespēja aizņemties, skaidroja Reirs.
Viņš norādīja - tas, ka krīzes laikā netika krasi samazināti izdevumi, palīdzēja arī tik krasi nesamazināt budžetu ieņēmumus, un, lai gan ar budžeta ieņēmumiem nav viss kārtībā, bet “ir labāk, nekā plānojām”.
Ar atbalstu plānots panākt, ka ekonomikas izaugsme atjaunosies 2 – 3 gados ar sabalansētu budžetu, un, straujāk augot ekonomikai, saruks arī valsts parāds.
Reirs noliedza bažas, ka valsts parāda dēļ valstij varētu būt grūtības aizņemties, un uzsvēra, ka nav plānots pārskatīt budžetu, mazinot izdevumus.
KONTEKSTS:
Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa izraisītās Covid-19 izplatības ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas, tāpēc arī turpmāk ir noteikti vairāki ierobežojumi un piesardzības pasākumi.
Atbalstam uzņēmējiem un iedzīvotājiem valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk kā 4 miljardu eiro apmērā. Valsts budžetā šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēts par 6% mazāk, nekā plānots.
