To intervijā Latvijas Radio un LTV „Rīta Panorāma” piektdienas rītā sacīja Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs („Vienotība”).
Viņš pauda, ka Latvijas valdības lēmumā nebūs punkta par tālāku Grieķijas ekonomikas glābšanu. Taču nebūtu pareizi – pēc viņa teiktā – liegt Eiropas institūcijām iespējas vērtēt to, vai Grieķija var iegūt līdzekļus no Eiropas Stabilizācijas mehānisma.
„Šīs dienas balsojums ir tehnisks, lai ļautu sākt sarunu procesu,” teica Reirs.
Viņš atzina, ka „Grexit” jeb Grieķijas iziešana no eirozonas ir „labākā situācija no taisnīguma viedokļa”, taču ne no ekonomiskā skatījuma.
Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta vadītājs Nils Sakss pauda, ka ir kļūdains priekšstats, ka eirozonas „valstis sametīs naudu un glābs Grieķiju”. Arī viņš uzsvēra, ka atbalsts Grieķijai nebūs no Latvijas valsts budžeta, bet gan no Eiropas Stabilitātes mehānisma, kurā Latvija ir jāiegulda 44 miljoni eiro piecu gadu laikā. Šī nauda mehānismā tiek turēta augsti likvīdos vērtspapīros.
Jau ziņots, ka Grieķijas parlaments trešdien piekāpās starptautiskajiem aizdevējiem un atbalstīja vienošanos, kas paredz nākamā aizdevuma piešķiršanu apmaiņā pret sāpīgām reformām.
Nauda Grieķijai nepieciešama, lai glābtu komercbankas, kas joprojām ir slēgtas, un pasargātu valsti no vēl lielākām problēmām, trešdien Grieķijas parlamentā pirms balsojuma norādīja valsts premjers Aleksis Ciprs.
