Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") trešdien notikušajā preses konferencē paskaidroja, ka pašlaik Latvija ir Eiropas Savienības (ES) fondu apgūšanas starpposmā, kas nozīmē, ka iepriekšējā plānošanas perioda fonds jau iet uz beigām, bet nākamā plānošanas perioda fonda pieteikšanās inerce ir ar dažu gadu nobīdi.
Iepriekšējā reizē starpposmā fondu apgūšanas nobīdes termiņš Latvijā bija divi gadi, tāpēc Eiropas Atveseļošanas un noturības fonda ietvaros Latvijā ienākusī nauda būs vajadzīgajā laikā un aizpildīs radušos robu.
Vienlaikus Reirs akcentēja, ka pat tad, ja Latvija "mēra temperatūru", mēs aizvien esam atkarīgi arī no kopējām pasaules tendencēm, piemēram, būvniecības izejmateriālu sadārdzinājuma par 40%, kur neko nevar darīt.
Bažas par būvniecības nozares pārkaršanas riskiem iepriekš pauda eksperti, kuri bija analizējuši ieguldījumu plānu, gan arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks otrdien, 13. jūlijā, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu vērsa uzmanību, īstermiņā ieguldot līdzekļus pārsvarā infrastruktūras uzlabošanai, pastāv risks pārkarsēt ekonomiku.
Arī Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā", kurā Reirs piedalījās diskusijā pirms preses konferences, viņš sacīja, ka paredzētie finansējamie projekti ir līdzsvaroti pa nozarēm.
Latvija ir viena no 12 valstīm, kuru plāni jau ir apstiprināti.
Reirs atzina: "Tieši no ministriju darbības ātruma un kvalitātes būs atkarīgs tas, cik efektīvi mēs ieguldīsim līdzekļus Latvijas attīstībā. Mēs esam uzņēmuši labu ātrumu, un tādā pat tempā ir jāturpina. Mēs pirmie esam piekļuvuši finanšu resursiem. Mums pirmajiem jāsāk arī īstenot plānā iekļautie pasākumi."
Reirs paskaidroja, ka finansējuma līguma noslēgšana notiks augustā, pēc kā Latvija saņems 237 miljonu eiro jeb 13% avansa maksājumu.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis preses konferencē uzsvēra: "Latvijas ekonomikas atjaunošanas plāns nodrošinās apjomīgas investīcijas un reformas, kas nepieciešamas ne tikai Latvijas ekonomikas noturības stiprināšanai, bet arī pārejai uz digitālu un klimatam draudzīgu ekonomikas modeli. Plāns palīdzēs nodrošināt Latvijas konkurētspēju Eiropas un globālajos tirgos, kas ir veids, kā nodrošināt sabiedrības labklājību ilgtermiņā. Vienlaikus Latvijai ir būtiska iekļaujošas sabiedrības stiprināšana, piemēram, mazinot nevienlīdzību, uzlabojot izglītības un veselības sistēmas, kā arī pieeju valsts un pašvaldības pakalpojumiem. Pieejamais ES finansējums dos nopietnu impulsu Latvijas attīstībai, tagad jākoncentrējas uz plāna praktisko īstenošanu."
KONTEKSTS:
Atveseļošanas un noturības mehānisma 1,82 miljardi eiro Latvijā ieplūdīs tuvāko piecu gadu laikā. Gaidāms, ka pirmā atveseļošanas naudas daļa Latvijai būs pieejama jau drīzumā. Tomēr, aplūkojot līdzekļu ieguldījumu plānu detalizētāk, eksperti norādīja uz būvniecības nozares pārkarsēšanas risku. EK Latvijas plānu apstiprināja jūnija beigās, bet 13. jūlijā apstiprinājums tika gūts arī Eiropas Savienības (ES) Ekonomikas un finanšu padomē (ECOFIN).
