Intervijā Latvijas Radio Reirs stāstīja, ka vēlas, lai nodokļu sistēma būtu taisnīga un visi cilvēki kopējā budžetā iemaksātu vienādi. Vienlaikus ir vairāki nodokļu maksāšanas režīmi, kuros uzņēmēji maksā mazāk. Redzamākais no tiem ir mikrouzņēmuma nodoklis.
Reirs norādīja, ka vēlas atstāt labo, kas ir citos nodokļu maksāšanas modeļos - vienkāršo grāmatvedību, taču noteikt, ka par darbinieku ir jāmaksā vismaz minimālais sociālais nodoklis.
Runājot par iespējamu uzņēmēju protestu, Reirs izteicās salīdzinājumos: "Ja universitātē palielinām prasības, tas tikai uzlabo kvalitāti." Ministrs uzskata, ka, salīdzinot ar valdības darbu pirms četriem gadiem, viņa komandai izdosies sistēmu mainīt, jo sabiedrības spiediens nepieciešamībā maksāt sociālo nodoklis tagad ir lielāks nekā lobijs mikrouzņēmuma nodokļa saglabāšanā.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšsēdētājs Jānis Endziņš gan uzskata, ka mikrouzņēmuma nodoklis ir "stipri sekundāra tēma, jo tas Latvijas ekonomiku neizglābs".
Nodokļu politikas izvērtēšanā Endziņš vēlētos, lai tiktu saglabātas labās lietas, piemēram, nekādā gadījumā nevajadzētu ķerties klāt 0% reinvestētai peļņai. Pēc viņa teiktā, jābūt pacietīgiem, jo ieņēmumi vidējā un ilgā termiņā atnesīs labus rezultātus. Vēl arī Latvijai vajadzētu salīdzināt sevi ar pārējām Baltijas valstīm, lai veicinātu konkurētspēju un piesaistītu produktīvus uzņēmumus. Piemēram, pašlaik "darbaspēka nodokļos krītam ārā", sacīja Endziņš. Viņš uzsvēra, ka vajadzētu atrisināt samudžināto darbaspēka nodokļa maksāšanu.
KONTEKSTS:
"De facto" jau vēstīja, ka valdošā koalīcija nobriedusi izbeigt mikrouzņēmumu nodokļu režīmu. Arī iepriekšējā valdība nodokļu reformā domāja par atteikšanos no šī nodokļa, bet tai nācās saskarties ar lielu sabiedrības un mazo uzņēmēju sašutumu. Mikrouzņēmumu nodokļa likmi saglabāja 15% apmērā, bet samazināja apgrozījuma slieksni.
