Viņš uzsvēra, ja Latvija atrastos situācijā, kādā Eiropa attīstījās no 2011. līdz 2014.gadam, tad pie bezdeficīta budžeta nonāktu ļoti ātri.
"Mēs varam atcerēties, ka savulaik 2015. un 2016.gadā tika plānota ekonomikas izaugsme par 5% un vairāk. Tā vietā šogad mums ir pieaugums par 2,3% un nākamgad tas tiek prognozēts nedaudz virs 3%. Tas ir viens no aspektiem, kādēļ mums saglabājas budžeta deficīts," skaidroja Reirs.
Savukārt otrs aspekts, pēc ministra teiktā, ir Latvijas drošības stiprināšana.
"Sākotnējā apņemšanās bija sasniegt 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) finansējumu aizsardzībai līdz 2020.gadam. Izvērtējot visus draudus, problēmas un mūsu partneru iesaisti, mēs savas apņemšanās pārskatījām un apņēmāmies palielināt aizsardzības budžetu līdz minētajam apjomam līdz 2018.gadam. Šogad vien tas papildus ir prasījis vairāk nekā 60 miljonus eiro. Papildu nauda nepieciešama arī iekšlietu sistēmai, jo hibrīdkarš Ukrainā ir pierādījis, ka tam ir ļoti liela nozīme," teica Reirs.
"Līdz ar to es nedomāju, ka līdz 2018.gadam mums izdosies sasniegt bezdeficīta budžetu. Taču ap 2020.gadu, ja mūsu attīstība būs ap 5%, mums bezdeficīta budžets būtu jāpanāk. 250-300 miljoni eiro, kurus mēs katru gadu tērējam vairāk nekā nopelnām, palielina mūsu valsts parādu. Iespējams, tas neatspoguļojas parāda proporcijā pret IKP, jo arī IKP aug, bet parāda summa palielinās. Tas nav labi," atzina finanšu ministrs.
