Reirs: ES fondu apgūšanu kavē valsts pārvaldes kompetences trūkums

Reirs skaidroja, ka šajā plānošanas periodā ES fondu naudas saņemšanai ir jauni nosacījumi – nepieciešami plānošanas dokumenti, kuros noteikti mērķi un kritēriji, lai izmērītu sasniegtos rezultātus.

Diemžēl dažas ministrijas nespēj uzrakstīt šos dokumentus, par ko Finanšu ministrija jau martā pauda bažas un piedāvāja palīdzību, ja tāda nepieciešama, atgādināja ministrs.

Viņš atzina, ka tagad darbs ir pavirzījās uz priekšu, bet nepietiekami, un ES fondu apgūšanas dokumentu izstrāde būs arī nākamās valdības svarīgākais darbs.

Ministrijas nespēj savlaicīgi izstrādāt plānošanas dokumentus, jo valsts pārvaldē ir zināmas problēmas, un “te ir jautājums par atalgojumu”, valsts pārvaldē ir daudz vakanču, jo privātais sektors pārpērk labākos speciālistus, ir arī kompetences problēmas. Dokumenti nav tapuši laikā gan tāpēc, ka ierēdņi neprot tos uzrakstīt, gan tāpēc, ka ministrijām trūkst cilvēku.  

Reirs gan ir noskaņots optimistiski, paužot pārliecību, ka Latvija nezaudēs ES naudu, jo daudzi nepieciešamie dokumenti “jau ir finiša taisnē”.  

Jau ziņots, ka nākamajā gadā Latvijas ekonomikā no Eiropas Savienības (ES) fondiem ieplūdīs vismaz 100 miljoni eiro mazāk nekā sākotnēji plānots un, nesasniedzot noliktos mērķus līdz 2018.gadam, Latvija var zaudēt 260 miljonus eiro no fondos kopējā pieejamā finansējuma, aplēsusi Finanšu ministrija. Galvenais cēlonis ir daudzo noteikumu tapšana Latvijā, lai pie šīs naudas tiktu. Vairākas ministrijas atpaliek no grafika.

No 2014. gada līdz 2020. Latvijai no Eiropas fondiem ir pieejami 4,4 miljardi eiro. Par šo naudu plānots attīstīt infrastruktūru, radīt darbavietas, mazināt bezdarbu, veicināt pētniecību, pilnveidot sociālo palīdzību un daudzas citas lietas. Taču divu gadu laikā projekti apstiprināti par nelielu daļu šīs naudas – aptuveni 284 miljoniem eiro.