Viņš atgādināja, ka, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, valdība plāno palielināt finansējumu aizsardzībai līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrāk nekā bija plānots līdz šim. Iepriekš to bija plānots izdarīt līdz 2020.gadam, bet tagad Latvija plāno NATO noteikto finansējuma apmēru sasniegt jau 2018.gadā.
Reirs uzsvēra, ka aizsardzība un arī iekšējā drošība ir šobrīd aktuālākais jautājums, bet iezīmētas arī divas iekšpolitikas prioritātes - veselības un izglītības joma.
Lai rastu papildu finansējumu šīm vajadzībām, veidojot budžetu, “pielietosim radošumu”, sacīja Reirs.
Viņš pastāstīja, ka FM piedāvās to aizsardzības jomas finansējuma daļu, kas pārsniedz iepriekšējās apņemšanās un atvēlēta vienreizējiem darījumiem, neieskaitīt faktiskajā budžeta deficītā, kas ļaus iegūt papildu līdzekļus citām vajadzībām.
Jau ziņots, ka bažas par Latvijas aizsardzības spējām palielinājās līdz ar Krimas aneksiju pērn martā un iebrukumu Ukrainā aprīlī. 2014.gadā prognozētā Latvijas aizsardzības budžeta attiecība pret IKP bija 0,91%, bet 2013.gadā šis rādītājs bija trešais zemākais starp visām NATO dalībvalstīm.
2015.gadam aizsardzības budžets tika paredzēts 1% apmērā no IKP, 2016.gadā - ne mazāku par 1,1%.
Gan finanšu ministrs Jānis Reirs ("Vienotība"), gan Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) šogad februārī pauda, ka aizsardzības budžetu Latvija varētu palielināt straujāk.
