Miķelsons apliecināja, ka janvārī daudzviet Latvijā apkures tarifi ir auguši, kas saistīts ar kurināmā cenām. Turklāt mainās ne tikai dabasgāzes cenas, bet pēdējā laikā izmaiņas vērojamas arī šķeldas cenām, un tas ietekmē apkures pakalpojumu sniedzējus, kam līgums par šķeldas piegādēm nav bijis noslēgts uz visu sezonu.
Apkures tarifi gan esot ļoti plašā amplitūdā: no 40–45 eiro par megavatstundu Latgales pilsētās līdz 100 eiro par megavatstundu. Turklāt, raugoties uz pašlaik iesniegtajiem tarifiem, redzams, ka tie varētu kļūt pat vēl augstāki.
Tarifu plašā amplitūda lielā mērā saistīta ar brīdi, kad komersants noslēdzis līgumus par kurināmā piegādi. “Ja līgumi ir noslēgti par nemainīgu cenu uz visu apkures sezonu, tad tarifi aizvien saglabājas salīdzinoši zemākā līmenī,” skaidroja Miķelsons.
SPRK izpilddirektors gan uzsvēra, ka apkures rēķins iedzīvotājiem lielā mērā ir atkarīgs ne tikai no tarifa, bet arī gaisa temperatūras ziemas mēnešos.
Taujāts par iespēju siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem tarifā iekļaut peļņas daļu, Miķelsons skaidroja, ka no peļņas uzņēmumiem nākas kompensēt citas izmaksas, tajā skaitā finansējuma piesaisti. “Un situācijā, kad tarifi ir augoši, bieži vien komersantam nepieciešams papildus aizņemties, lai nodrošinātu savlaicīgu samaksu par piegādātajiem resursiem.
Tādēļ šis nav īsti brīdis, kad peļņa, kas ir regulēta un ietverta tarifā noteiktā apmērā, varētu būt papildu elastības avots,” skaidroja SPRK pārstāvis.
Viņš arī piebilda, ka brīdī, kad kurināmā cenas mazināsies, uzņēmumiem būs pienākums pārskatīt apkures tarifus.
Turklāt energoresursu cenu kāpums sācis ietekmēt arī ūdens apgādes tarifus, atklāja SPRK pārstāvis.
KONTEKSTS:
Šoziem vērojams gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes cenu kāpums, kas ietekmē arī apkures izmaksas. 2021. gads noslēdzās ar absolūtu elektroenerģijas cenas rekordu. Valsts lēš, ka tas būtiski var ietekmēt zemu ienākumu mājsaimniecības, kurās pastāv risks norēķināties par mājokļa uzturēšanu šajā apkures sezonā, īpaši pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti.
Lai kompensētu straujo cenu kāpumu ziemas sezonā jau bija atbalsts: elektroenerģijai tika uz pusi samazināts sadales pakalpojuma tarifs, tika palielināts atbalsts aizsargātajiem elektrības lietotājiem, vakcinētie seniori ziemas sezonas laikā saņem 20 eiro, samazināta obligātās iepirkuma komponentes likme un piešķirti papildu līdzekļi mājokļa pabalstiem. Tāpat papildu atbalsts ģimenēm ar bērniem šogad ir ģimenes valsts pabalsti, kam valsts budžetā papildus piešķirts 90 miljonu eiro liels finansējums.
Tomēr, redzot aizvien straujāku energoresursu cenu kāpumu, premjers atzina, ka ar esošajiem pabalstiem nepietiek. Un janvāra vidū valdību veidojošie politiskie spēki vienojās par 250 miljonu eiro atbalsta paketi iedzīvotājiem un uzņēmumiem saistībā ar strauji pieaugošajām energoresursu cenām. Galīgo lēmumu par atbalsta paketi plānots pieņemt valdības sēdē otrdien, 25. janvārī.
