SPRK vadītājs skaidroja vienotā dabasgāzes tirgus nepieciešamību: “Šobrīd starp katru Eiropas valsti, pārvadot dabasgāzi, ir jāmaksā ieejas-izejas maksa, proti, šķērsojot valstu robežas jāmaksā divi tarifi. Rezultātā dabasgāzes plūsma tiek bremzēta, tirgus tiek bremzēts.”
Kā piemēru viņš minēja to, ka Igaunijas patērētājiem, lai saņemtu gāzi no Klaipēdas termināļa, nākas maksāt dārgi.
“Rezultātā tiek palielināta “Gazprom” ietekme, jo “Gazprom” ir vienīgais piegādātājs, kurš visām trim Baltijas valstīm un Somijai gāzi var piegādāt pa tiešo,” sacīja Irklis.
Taču, veidojot vienotu tirgu, operatoram izmaksas saglabājas. Tas rada jautājumu, kā segt tā izmaksas. Tādēļ tiek veidots kompensācijas mehānisms: tiek samaksāts vienreiz, kad gāze ienāk vienotajā zonā, un nauda tiek pārdalīta starp operatoriem pēc noteiktiem principiem.
Tāpēc pirms četriem gadiem četru valstu – Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas – valdības vienojās veidot vienotu dabasgāzes tirgu. Tālāk darbs nonāca ministriju, regulatoru un pārvades operatoru rokās.
Taču Lietuva pašlaik vairs nepiedalās vienotā tirgus izveidē, jo tās operators pieprasīja ievērojami lielākas kompensācijas par dalību vienotajā zonā. Līdz noteiktajam datumam ar Lietuvu neizdevās panākt vienošanos. “Vienlaikus durvis ir atvērtas, un mēs joprojām diskutējam gan ar Lietuvas regulatoru, gan operatoru. Un mēs ļoti ceram – ja ne no 1.janvāra, kad paredzēta zonas izveide, tad nākamajos dažos gados Lietuva tomēr varētu pievienoties,” sacīja Irklis.
Savukārt pārējās trīs valstis – Latvijas, Igaunija un Somija – veic konsultācijas par to, kā tarifu zona izskatīsies, kā operatori savā starpā norēķināsies un kādi maksājumi būs jāveic. Konsultācijas paredzētas līdz 6.oktobrim, un tas pārsvarā varētu interesēt tirgus dalībniekus, kuri izmanto pārvada sistēmu.
Šajā situācijā attiecībā uz Latviju ir svarīgi tas, ka mūsu valstī ir reģionā vienīgā dabasgāzes krātuve. Pēdējos gados gan tā nav bijusi pietiekami izmantota, kas esot saistīts ar robežu šķērsošanas tarifiem. Savukārt vienotajā zonā gāze no Igaunijas un Somijas dabasgāzes krātuvi Latvijā varēs sasniegt bez papildu izmaksām.
“Rezultātā tas ir arī labi mūsu krātuves infrastruktūrai, kura tādā gadījumā tiktu vairāk izmantota, noslogota,” piebilda Irklis.
Pašlaik starp Latviju, Igauniju un Somiju būtisku šķēršļu vienotā tirgus izveidei nav. Bet vajadzīgi grozījumi Enerģētikas likumā, kuri gan nav kustējušies pietiekami strauji. Taču pašlaik esot apņemšanās, ka tos varētu pieņemt, lai no 1.janvāra vienotais tirgus varētu sākt strādāt.
SPRK ieskatā vienotais tirgus sekmēs konkurenci un mazinās “Gazprom” dominanci.
Labāka konkurence varētu nozīmēt arī zemākas cenas, uz ko iepriekš norādīja toreizējais ekonomikas ministrs.
