Reģionālo ceļu atjaunošanas 300 miljonu plāns ir tapis, bet nav apskatāms

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) kopā ar uzņēmumu „Latvijas Valsts ceļi” ir sagatavots ministra Jura Pūces ("Attīstībai/Par!") pieteiktais reģionālo ceļu atjaunošanas plāns 2021. līdz 2023. gadam, kura īstenošanai paredzēts izmantot 300 miljonus eiro. Pašlaik gan šis dokuments nav pieejams ne medijiem, ne pašvaldībām, ne ceļu būvnieku pārstāvjiem.

Reģionālo ceļu atjaunošanas 300 miljonu plāns ir tapis, bet nav apskatāmsJānis Kincis

Plānu par reģionālo ceļu gandrīz 900 kilometru atjaunošanu Pūce pieteica jau pērn. Mērķis – labāki ceļi uz topošo apvienoto novadu administratīvajiem centriem. Ministrija to iesniegusi kā vienu no nākamo gadu prioritārajiem pasākumiem valsts budžetā. Koalīcijā šai idejai bija vērojams atbalsts, taču par finansējuma avotiem un apjomu skaidrību viesīs valdība, kad rudenī skatīs visu ministriju pieteiktās budžeta prioritātes.

„Tā, protams, ir publiska informācija. Mēs esam pabeiguši darbu pie šī plāna. Mēs arī esam to iesnieguši par prioritāro pasākumu nākamo trīs gadu budžetam, tā kā plāns ir publisks, viņš nav nekādā ziņā slepens.”

Tomēr Latvijas Radio neguva iespēju iepazīties ar šo plānu, jo saskaņošanā ar Satiksmes ministriju tajā vēl varētu rasties kādas izmaiņas. Satiksmes ministrijā dokumentu bija paredzēts iesniegt līdz jūlija vidum, bet līdz piektdienai tas vēl nebija izdarīts. Atjaunojamo ceļu saraksta izstrādē iesaistījās visi plānošanas reģioni, tātad arī pašvaldību pārstāvji, kuri iekļaušanai plānā uzskaitījuši konkrētus ceļus. To Latvijas Radio apliecināja Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja, Kuldīgas novada domes vadītāja Inga Bērziņa.

„Mums bija vienošanās, ka katrs jaunveidojamais novads vienosies iekšēji par vajadzīgākajiem ceļiem.

Respektīvi, mēs [Kuldīgas novada pašvaldība] vienojāmies ar Skrundas un Alsungas pašvaldībām par to, kuri būtu prioritāri sakārtojamie ceļu posmi Kuldīgas novadā. Līdzīgi to darīja pašvaldības ap Liepāju, Saldus, Talsu un Ventspils novadi, un pēc tam jau mēs to nostiprinājām kopīgā plānošanas reģiona lēmumā,” pastāstīja Bērziņa.

Ministrs Pūce uzsvēris, ka par šopavasar valdības papildu piešķirtajiem un līdz gada beigām izmantojamajiem 75 miljoniem eiro reģionālo ceļu būvei apmēram 40% šogad papildus remontējamo ceļu bijuši VARAM sagatavotajā reģionālo ceļu sarakstā.

Uzņēmuma „Latvijas Valsts ceļi” apkopotā informācija liecina, pašlaik papildu darbi norit deviņos objektos un turpinās iepirkumi vēl vairākiem būvdarbu līgumiem.

Savukārt par VARAM kūrētajiem reģionālo autoceļu atjaunošanas plāniem turpmākajos trīs gados neziņā ir arī ceļu būvnieki, atzina biedrības „Latvijas Ceļu būvētājs” vadītājs Andris Bērziņš:

„Mēs esam vairākkārt mēģinājuši tikt klāt pie šī plāna, pat neformāli, pa draugu būšanai, bet netiekam.”

Viņš uzsvēra, ka šogad papildus piešķirtās naudas apguvei nācies reaģēt ļoti ātri, un visbiežāk tie ir ceļu virskārtas atjaunošanas darbi, lai tos pagūtu paveikt līdz gada beigām. Taču ministra Pūces rosinātā plāna sagatavošanā ceļu būves darbi noteikti būs pamatīgāki, un plāna īstenošanā vēl noteikti būs daudz diskusiju, kolīdz parādīsies kādas izmaiņas pašvaldību pieteikto ceļu sarakstā un atdursies pret nespēju finansēt visu paredzēto.

„Tā ideja jau pēc būtības ir pareiza. Ja to programmu tagad beidzot uzliktu uz galda un parādītu, tad mēs varētu sākt par to runāt. Tas, ko es daru tagad, es brīvi improvizēju par tēmu.

Es domāju, ka tā sajūsma bija liela par tiem 300 miljoniem eiro. Plānošanas reģioni droši vien sastādīja lielus sarakstus. Bet vai tik vilšanās galu galā nebūs tikpat liela?” sacīja Bērziņš.

Ministrs Pūce gan uzsvēris, ka valdībā šogad būtiski apstiprināt šo ceļu atjaunošanas plānu un vēlāk, pielāgojoties finanšu iespējām, to varētu realizēt arī ilgākā laika posmā, piemēram, piecu gadu laikā.

KONTEKSTS:

Saeima 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības. VARAM izstrādāja karti valsts autoceļu sakārtošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, tam paredzot 300 miljonus eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti