ĪSUMĀ:
- Laikrakstu cenām augot, arī reģionālo mediju abonēšana kļūst dārgāka. Attiecīgi tirāžas krīt.
- "Kurzemes Vārds" līdzās avīzei uztur arī ziņu portālu, kas nu sāk atmaksāties.
- "Talsu Vēstīm" izdzīvot palīdzējusi avīzes un televīzijas redakciju apvienošana.
- Arī Kuldīgas laikraksta "Kurzemnieks" tirāža sarūk; investē portālā.
- Kurš maksās par reģionālo mediju saturu digitālā vidē? Lasītāji kūtri, cer uz valsts atbalstu.
Kur ziņas iegūst talsinieki?
Darba dienas vidū Talsos uz ielas uzrunātais Jānis nupat pabeidzis klausīties iecienīto raidījumu radio un devies uz pilsētu. Viņš pastāstīja par to, kā uzzina par notiekošo pasaulē, Latvijā un vietējā reģionā: "Avīze vietējā nāk. Tad es pāršķirstu "Kas jauns". Arī mīļu brīdiņ’ ielecu internetā, paskatos. Jūtūbiņu paskatos atkal, kā iet brāļiem Ukrainā un ko propaganda saka. Tā es sekoju līdzi, var teikt."
"Mums ir "Talsu Vēstis" pasūtītas. Tā ir ļoti liela tradīcija jau. Vīrs izmanto lauksaimniekiem sniegto informāciju, kas ir par platību maksājumiem, visu pārējo. Viņš ar internetu ir uz "jūs". Tad, piemēram, avīzē "Talsu Vēstis" viņš arī to informāciju gūst," pastāstīja Talsu novada iedzīvotāja Evita.
"Skatos "YouTube" to, kas interesē. LTV ziņas vai par karu Ukrainā ļoti daudz un par notikumiem pasaulē. Nē, es nelasu. Pati tā darbība – apsēsties un lasīt to avīzi – man liekas... Ja man tā avīze būtu, es to noteikti izšķirstītu, apskatītos, kas interesants, bet savādāk... Interesē, protams, kas notiek reģionā, bet interesē arī, kas pasaulē notiek. Starp citu, es par to, kas notiek reģionā, uzzinu, skatoties jūtūbā "TV9 Pakalni"," atklāja Armands.
""Facebook.com", ziņas, kāda "Panorāma", ja nav par grūtu skatīties pēdējā laikā. [Grūti] tāpēc ka karš, finanses, viss pārējais... Diezgan smags laiks. Un tad, ja kļūst par grūtu, tad neskatos," tā talsiniece Evita.
Reģionālo presi lasa bibliotēkā
Laikrakstu cenas ceļas, un arī vairums reģionālo mediju šajā abonēšanas gadā ir dārgāki. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc lasītāji vairs neabonē, pat ja reģionā notiekošais interesē.
Talsu Galvenajā bibliotēkā apstiprināja, ka iedzīvotāji tiešām regulāri nāk un reģionālo presi lasa, taču maldīgs priekšstats, ka to dara līdzekļu taupīšanas nolūkos. "Jā, nāk, un īpaši reģionālo presi [lasīt]. Tas nekas, ka visi mājās dabū Talsu avīzīti. Ziniet, mājās bieži vien neglabā avīzes, tās tiek izmantotas dažādiem gadījumiem (vai nu iekurināšanai, vai ietīšanai). Tikko tā jauna, palasa, bet, ja kaut ko grib atcerēties, tad atnāk un izlasa to te," zināja stāstīt Sarma Niedrāja, kura lasītavā strādā jau daudzus gadus.
Vai nāk dažāda vecuma cilvēki, vai tomēr bibliotēkā pie reģionālās preses var satikt cilvēkus gados? "Visādā ziņā jaunieši nav prasījuši," sacīja Sarma.
Un bibliotēkas darbiniece nav melojusi – tieši tobrīd pie blakus galdiņa sēž kundze, kas šķirsta jaunāko vietējā laikraksta numuru un kaudzītē nolikti vēl daži iepriekšējie. "Mani interesē, kas notiek novadā. Es esmu visu mūžu novadā dzīvojusi, un man interesē gan par Dundagu, gan Tiņģeri, gan par Lubi un Laidzi. Nāku otrdienās un piektdienās, izlasu."
"Kurzemes Vārdam" ziņu portāls sāk atmaksāties
"Kurzemes Vārds" ir lielākais reģionālais laikraksts Kurzemē, un ir virkne iemeslu, kas izmēros mazākiem kolēģiem liek liepājniekus apskaust. Laikraksts iznāk piecas reizes nedēļā, tam ir sava tipogrāfija un abonēšanas centrs, kas pats piegādā avīzes. Kamēr citas redakcijas cīnās ar "Latvijas pastu", kas laikrakstu nogādā vēlu pēcpusdienās, tad jaunākais "Kurzemes Vārds" pastkastēs mēdz nonākt jau iepriekšējā vakarā.
Tomēr uzņēmuma vadītājs un redaktors Ints Grasis atzina, ka arī viņi šo gadu sākuši ar padsmit procentu lejupslīdi tirāžā, kas liepājniekiem ir vairāk nekā 4000.
"Vēl var mēģināt pierunāt lasītāju lasīt tomēr papīra avīzi un stāstīt, cik papīra izdevums tomēr ļoti labs. Laukos droši vien vieglāk būs, jo tur var iekurināt arī krāsni ar avīzi, var apsegties un nosist mušu... Bet, ja nopietni runā, tad, jā, citu virzienu meklēšana ir vienīgais ceļš," atzina Grasis.
"Kurzemes Vārds" izdod arī žurnālu un citus izdevumus, reizēm pat grāmatas.
Grasis atzina, ka satura kvalitāte reizēm ir reģionālo mediju problēma, jo neliela komanda neļauj tēmas "rakt dziļāk". "Kurzemes Vārds" kvalitāti negribot pazaudēt, tāpēc cenšas noturēt septiņus žurnālistus un trīs redaktorus.
Tikmēr ceļš digitālajā virzienā neejot tik straujiem soļiem, kā gribētos. "Informācijas tehnoloģiju pakalpojumi ir dārgi, programmēšanas pakalpojumi ir dārgi. Ja mēs runājam tieši par mazajām redakcijām, tad, protams, kādam ar to jānodarbojas un kādam jāmaksā par to nauda. Tas ir, manuprāt, tāds liels, sarežģīts moments pārejā uz digitālajām versijām," skaidroja uzņēmuma vadītājs.
Tomēr arī šajā jomā liepājnieki ir krietnu soli priekšā pārējiem. Jau aptuveni 20 gadus darbojas portāls "Liepajniekiem.lv", un tajā ieguldītais darbs šobrīd sāk atmaksāties.
"Ienākumi no portāla ir pietiekami, lai varētu arī tos kaut kādā veidā pārvirzīt uz avīzi.
Ja mēs sarēķinātu pilnīgi tikai avīzes ienākumus, tad tur varbūt jau būtu redzams, ka vairs nevar atļauties ne tik bieži, ne tik biezu avīzi," atklāja Grasis.
Vienlaikus "Kurzemes Vārda" veidotāji pieļauj, ka izmaksu dēļ, iespējams, šogad tomēr nāksies atteikties no sava abonēšanas centra un samazināt vienu iznākšanas dienu.
Ikdienā divās atsevišķās redakcijās strādā laikraksts un televīzija, bet projektos "Kurzemes Vārds" un "TV Kurzeme" sadarbojas.
Talsos apvieno avīzes un TV redakcijas
Tieši šādu modeli – avīzes un televīzijas sava veida apvienojumu – izvēlējušies talsinieki. Pirms gada laikrakstam "Talsu Vēstis" mainījās īpašnieki, un šobrīd abas redakcijas apvienotas vienā kopējā telpā.
"Jā, mēs ikdienā strādājam plecu pie pleca. Un ieguvums ir tāds, ka attiecīgi portālā varam publicēt gan ziņas, gan arī sagatavotos sižetus. Un tāpat, uzrunājot reklāmdevējus, varam piedāvāt gan reklāmrakstus, ko publicēt laikrakstā un arī mūsu portālā, gan arī reklāmu sižetus, ko daudzi uzņēmēji izvēlas tādēļ, ka tad viņiem ir iespēja šo interaktīvo sižetu palaist sociālajos tīklos un piesaistīt auditoriju," pastāstīja laikraksta "Talsu Vēstis" galvenā redaktore Paula Kārkluvalka.
Talsiniekiem tirāža ir aptuveni divi ar pusi tūkstoši. Divu mediju kopējais modelis ļāvis samazināt saimniekošanas izmaksas, apvienot cilvēkresursus un uz notikumiem vairs nesūtīt divas komandas. Tomēr gads nav bijis viegls, un taupīšanas nolūkos nācies no daļas darbinieku atvadīties.
Paula Kārkluvalka, šķiet, ir gados jaunākā reģionālo mediju galvenā redaktore – viņa ir trīsdesmitgadniece, kas reģionālā laikrakstā atgriezusies pēc darba citā nozarē. "Visiem reģionālajiem medijiem ir kopīgas problēmas: sarūk auditorija un reklāmas tirgus. Tomēr visiem ir arī kāda kopīga un ļoti būtiska superspēja – prasmes un vēlmes atspoguļot reģionos notiekošo, būt tuvu saviem lasītājiem, ko nekad nespēs tie, kas dzīvo kaut kur citur. Mēs šeit elpojam vienā ritmā ar novadu un pilsētu. Par pastāvēšanu ir ļoti grūti spriest, vai tas būs drukātais laikraksts, kas iznāks kādas konkrētas reizes nedēļā vai mēnesī. Ja arī tas tā būs, tad noteikti bez atbalsta tas nevarēs būt. Ja tas būs internetā – mājaslapa vai portāls, arī tur tad paliek aktuāls jautājums, kā segt izdevumus par redakcijas uzturēšanu, kā samaksāt žurnālistiem, jo pašlaik mūsu sabiedrība vēl nav gatava maksāt par saturu internetā," tā par reģionālo mediju nākotni pauda Kārkluvalka.
Kuldīgā tirāža sarūk, investē portālā
"Un ir cilvēki, kas saka, ka patīk gan papīra čaukstoņa, gan tas, ka var paskatīties vienu brīdi, pēc tam var pašķirt atkal otrā brīdī, atlikt malā kaut kur. Tu vari paņemt līdzi un apsēsties ērtā brīdī [palasīt]," sacīja Kuldīgas laikraksta "Kurzemnieks" galvenā redaktore Daiga Bitiniece.
Kuldīdznieki gadu sākuši ar jaunām investīcijām portālā. Maksas saturs būs, taču vēl ne šobrīd, jo to griboties kvalitatīvu.
Galvenā redaktore norādīja, ka ik gadu laikrakstam ir tendence tirāžai samazināties aptuveni par 100 abonentiem: "Kaut kādā veidā to kompensē tas, ka mēs, protams, apzinoties to, kāda ir maksātspēja, nedaudz pieliekam pie abonēšanas maksas vai nedaudz pieliekam pie tās maksas, par kādu cilvēki var nopirkt laikrakstu mazumtirdzniecībā, un skatoties, uz ko mēs paši vēl varam ietaupīt. Jo tas jau nav vienīgais trieciens. Jo tāpat kā citiem uzņēmumiem dārgāki kļūst gan tipogrāfijas izdevumi un degviela, gan apkure tagad Kuldīgā dārgāka."
Mazumtirdzniecībā reģionālie laikraksti maksā aptuveni vienu eiro, abonēšanā cenas svārstās no sešiem līdz deviņiem eiro mēnesī. "Mūsu abonētāji nav visi turīgi un nodrošināti ļaudis, kuriem mēnesī seši vai septiņi eiro neko neizsaka. Viņiem tas ir svarīgi. Un es arī apzinos, ka cilvēkam ir jādomā, vai viņš nopērk sviestu, kas arī dārgāks tagad, vai tajā mēnesī viņam paliek nauda zālēm vai tādām lietām, bez kurām noteikti nevar iztikt. Tad laikraksts jau ir tas, bez kā savā ziņā tomēr var iztikt," skaidroja Bitiniece.
Sociālajā tīklā "Facebook" "Kurzemniekam" ir teju 7000 sekotāju, kas ir vairāk nekā abonentu drukātajam laikrakstam. Un lasītāji arī godīgi atzīstot, ka viņiem pietiekot ar sociālajos tīklos izlasāmo bezmaksas informāciju. "No vienas puses, ir ļoti žēl, jo tas pamats ir drukātajā avīzē, bet kaut kā ar to ir jāsadzīvo. Bet es nākotnē diezgan optimistiski skatos. Varbūt mēs nebūsim, kā tagad esam, pieci žurnālisti, varbūt būsim šeit mazāk, bet tas mūsu darbs, es domāju, būs vajadzīgs. Un cilvēki lasīs digitālo versiju," uzskata Bitiniece.
Meklē jaunas formas un cer uz atbalstu
Jaunās tehnoloģijas neietekmē reģionālo mediju izmiršanu – tā par pētījumos novēroto secināja Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas docente un pētniece Sandra Sprudzāne. "Tamdēļ, ka mediji tomēr cenšas saskatīt priekšrocības, ko piedāvā mediju tehnoloģijas. Kā es redzu šobrīd, ir vairāki spilgti piemēri, kur mediji tiešām cīnās par savu pastāvēšanu un domā, kā uzlabot savu darbību," sacīja Sprudzāne.
Tās ir gan mājaslapas, gan komentēšanas iespējas, balsošana, rakstu novērtēšana un citas interaktīvas lietas, kas ļauj mijiedarboties ar lasītāju. Turklāt lasītāji vairs nespējot uztvert garus materiālus, kas vienkārši no avīzes pārcelti uz mājaslapu. "Līdz ar to arī tai metodei, kā pasniegt informāciju, kā ierosināt lasītāju lasīt, izvēlēties konkrēto mediju, tas arī ir tāds darbs, pie kā ir jāstrādā. Un tas noteikti nav viegli. Es uzskatu, ka ir jāiegulda vietējo žurnālistu izglītošanā, lai viņi varētu šādā veidā strādāt ar savu lasītāju," sacīja Sprudzāne.
Visi aptaujātie mediji norāda, ka bez atbalsta izdzīvot nevarēs.
Šīs nedēļas sākumā noslēdzās Mediju atbalsta fonda projektu konkurss reģionālajiem medijiem, un tajā audzis pieteikumu skaits. Mediji iesnieguši 66 pieteikumus, cerot uz 2,5 miljoniem eiro. Tas ir par miljonu vairāk, nekā konkursā pieejams.
Ja fonda atbalsta nebūtu, mediji strādātu ar zaudējumiem, un jau šobrīd tie strādājot pa nullēm, sacīja Latvijas Reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude. "Ārkārtīgi lielā mērā man gribas teikt, ka mēs ekspluatējam savus darbiniekus. Jo, man liekas, ka tā, kā žurnālistikā strādā reģionālo mediju darbinieki, tā neviens cits žurnālists nevienā citā medijā vispār nav spējīgs to darīt. Kurš no mums kaut kā var atļauties vienu rakstu vai vienu materiālu nedēļā?"
Skaidrs, ka medijiem jābūt multimediāliem, jāizmanto dažādas platformas un, kā Talsu gadījumā, jādarbojas kopā. Bet, medijiem pārejot digitālos formātos, lasītāji ne vienmēr gatavi maksāt. Igaunijā 40% gatavi maksāt par saturu, bet Latvijā – 6%.
"Nu, ja mēs salīdzinām, kas no mūsu šī brīža auditorijas būtu gatavi maksāt, ja no 2000 un vairāk lasītājiem tagad paliks tikai 6%, tad mūsu darbība faktiski ir beigusies," norādīja Plaude.
Tāpēc līdz nākamajam gadam reģionālie mediji cer panākt, ka Mediju atbalsta fondā varēs iegūt finansējumu nevis saturiskiem projektiem, bet gan institucionālam atbalstam – redakciju ikdienas darba nodrošināšanai un attīstībai.
"Paskatījos – 2016. gadā, kad veidojās šī brīža Mediju politika, tad kā viens no galvenajiem uzdevumiem bija saglabāt mediju daudzveidību, arī skaitlisko daudzveidību. Un bija doma, ka šajā periodā līdz 2020. gadam tiek saglabāti 56 reģionālie mediji. Nu, es jau tagad varu teikt, ka mēs esam labākajā gadījumā 33, jo, ja paskatāmies sarakstā, tad viena daļa jau tās ir tikai viena medija dažādas filiāles," skaidroja Plaude.
Tikmēr mediju eksperte Sandra Sprudzāne vērsa uzmanību, ka institucionālais atbalsts var būt ne tikai iespēja, bet reizē arī drauds, jo projektu konkursi liek medijiem piedomāt pie satura kvalitātes un inovācijām. Tāpēc Reģionālo mediju asociācija uzskata, ka jābūt triju veidu atbalstam – saturam, redakciju pastāvēšanai un finansiāli jāpalīdz digitālajā transformācijā.
