Panorāma

Nauda saziedota, smagi cietusī Ance dosies ārstēties

Panorāma

Vienreizējās plastmasas trauki nav pazuduši

Aug novads, aug arī nekustamā īpašuma likme

Reformā apvienotajiem novadiem aug īpašuma nodokļa likme; Garkalnes novadā tā divkāršojusies

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Nepatīkamu pārsteigumu atsevišķu novadu iedzīvotājiem šogad nesīs nekustamā īpašuma nodokļa rēķini. Īpaši smagi to izjutīs bijušā Garkalnes novada iedzīvotāji, kuriem likme par nekustamā īpašuma nodokli pieaugusi divkārt. Pēc administratīvi teritoriālās reformas apvienotie novadi nosaka savas, izlīdzinātas nekustamā īpašuma likmes, un ne visus tās iepriecinās. Piemēram, garkalnieši maksās vairāk, lai segtu lielā novada pieaugošās izmaksas sociāli mazāk nodrošinātām grupām.

Bijušais Garkalnes novads bijis starp turīgākajām pašvaldībām, saviem iedzīvotājiem piešķirot dāsnus atvieglojumus nekustamā īpašuma nodokļa apmaksā. Tomēr, esot kopā ar Ropažiem, arī garkalniešiem no šī gada likme zemei pieaugs dubultā. Savukārt novadā nedeklarētām personām likme par ēku pieaugs vēl krietni vairāk. Iedzīvotāji par to uzzinās, saņemot rēķinus.

Pēc iedzīvotāju teiktā, augot izmaksas gandrīz visam. Kā piemēru min arī apkuri un būšot grūti rēķinus apmaksāt.

Ropažu novada domes nekustamā īpašuma nodokļa speciālists Rolands Linejs skaidro:

"Garkalne bija viens no novadiem, kurā bija vismazākais nodokļu slogs, tieši nekustamā īpašuma nodokļa slogs. Attiecīgi tagad Garkalne to izjūt vissāpīgāk.

Protams, tāpēc, ka šobrīd ir novadu reforma, kurā notiek izlīdzināšana."

Jaunajā pašvaldībā uzsver, saglabājot garkalniešiem likmi zemākā apmērā, pašvaldības kopējam budžetam garām ietu ievērojamas naudas summas. Tas arī bijis viens no argumentiem, kāpēc pieņemts šāds lēmums. Runa esot kā minimums par vairākiem simtiem tūkstošiem eiro līdz pat teju miljonam.

"Ja mēs ieņemtu budžetā mazāk naudas attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli, attiecīgi mums būtu mazāk izdevumu kaut kādām sociāli mazāk nodrošinātām iedzīvotāju kategorijām. Tas ir jāņem vērā," atzīmē Linejs.

Par izmaiņām saistošajos noteikumos atbildīgo ministriju līdz šim informējušas 26 pašvaldības. Starp tām arī tādas, kuras reforma nav skārusi. Cik iedzīvotāju no tā iegūs, cik zaudēs, neesot pētīts. Katra dome pati varot lemt, kā papildināt savu budžetu.

VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša par situāciju stāsta: "Vai nebija citu instrumentu, ar kuriem pašvaldības budžetu papildināt? Jo reformas ietvaros mēs rēķinājām, ka bija arī optimāli jāizveido struktūra. Ir mazāks deputātu skaits, no šīm visām lietām ir noteikta veida ietaupījums. Ja tāds ietaupījums ir, tad nebūtu jāatsakās no pastāvošās kārtības vai atvieglojumiem, kas ir bijuši līdz šim."

Sacītajam nepiekrīt Pašvaldību savienībā (LPS). Tur skaidro –

sociālā palīdzība ir obligāta un to pašvaldības sedz no saviem ieņēmumiem. Turpretī nekustamā īpašuma nodokļa likmes atvieglojumi esot apsveicama brīvprātīga iniciatīva. Ko var darīt, ja to var atļauties.

LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere uzsver: "Es teiktu, ka jebkura no apvienoto novadu domēm šobrīd ir neapskaužamā situācijā. Vienalga, cik lielas ir šīs atšķirības bijušas. Jo viņām ir ne tikai jālīdzsvaro budžets, bet šie lēmumi jāpieņem arī ārkārtīgi īsos termiņos."

Tā kā izaicinājumu netrūkstot, pārejas posmus bez finansiāla atbalsta noteikt nevarot.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti