Reemigrantiem atbalsts biznesa sākšanai Latvijā varētu būt pieejamāks

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi un sabiedriskajai apspriešanai nodevusi Reemigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtības grozījumus, lai reemigrantiem padarītu pieejamāku pieteikšanos finansiāla atbalsta saņemšanai saimnieciskās darbības uzsākšanai, informēja VARAM.

Projekts paredz, ka ilgstošu prombūtni varēs pierādīt arī ar ārvalsts iedzīvotāju reģistra izsniegtu izziņu par dzīvesvietu ārvalstīs vai arī ārvalsts nodokļu administrēšanas iestādes izziņu par veiktajiem nodokļu maksājumiem ārvalstīs.

VARAM norādīja, ka ministrija jau divus gadus pēc kārtas rīko grantu konkursu ar mērķi sniegt atbalstu reemigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai un īstenošanai. Atbalsts ir īpaši nozīmīgs tiem cilvēkiem, kuri atgriežas Latvijā no ilgstošas prombūtnes – ārvalstīs dzīvo vismaz trīs gadus un vēlas uzsākt savu saimniecisko darbību.

Reģionālo reemigrācijas pasākumu laikā Latvijā no 2018. gada marta vidus līdz 2019. gada decembra beigām atgriezušās 388 ģimenes jeb 1055 cilvēki.

Savukārt interesi par finansiālo atbalstu saimnieciskajai darbībai divu gadu laikā izrādījuši 349 interesenti, no kuriem iesniegti tika 32 pieteikumi, bet atbalstīti 14 projekti.

Šajā gadā reemigrācijas atbalsta pasākuma finansējumam paredzēti 200 000 eiro.

Tomēr lielākā daļa reemigrantu, kas izrādīja interesi par atbalsta saņemšanu, nespēja kvalificēties konkursam un izpildīt vienu no būtiskākajiem kritērijiem – apliecināt ilgstošu prombūtni ar deklarētās ārvalsts adreses norādīšanu Iedzīvotāju reģistrā. Šāds kritērijs tika izvēlēts, lai bez papildu informācijas pieprasīšanas reemigrācijas atbalsta pasākuma dalībniekam plānošanas reģiona vērtēšanas komisija varētu pārliecināties par ilgstošas prombūtnes esamību.

Lai potenciālajiem reemigrantiem padarītu pieejamāku pieteikšanos grantu konkursam, VARAM izstrādājusi noteikumu projektu, kas paredz, ka ilgstošu prombūtni varēs pierādīt ne tikai ar Iedzīvotāju reģistrā esošo informāciju, bet arī ar informāciju par ārvalstīs veiktajiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumiem un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kas apliecinātas ar izziņām no ārvalsts kompetentajām iestādēm. Tāpat projekts paredz, ka ilgstošu prombūtni varēs pierādīt arī ar ārvalsts iedzīvotāju reģistra izsniegtu izziņu par dzīvesvietu ārvalstīs.

Noteikumu projekts izstrādāts, pildot valdības deklarācijā noteikto uzdevumu – turpināt reemigrācijas programmu, kā arī īstenojot VARAM prioritāro pasākumu 2019.–2021. gadam, kas noteikts Diasporas likumā un izstrādājot reģionālos reemigrācijas pasākumus.

KONTEKSTS:

Lai atbalstītu reemigrantus, kuri pēc darba ārvalstīs atgriežas Latvijā, Ministru kabinets 2018. gadā nolēma atbalstīt saimnieciskās darbības uzsākšanu. Tomēr tam paredzētais finansējums apgūts lēni. Lai arī interese par atbalstu līdz šim bijusi liela, to saņēmuši samērā maz interesentu. Lielākais klupšanas akmens izrādījās prasība, ka reemigrantam pirms izbraukšanas no Latvijas jāizdeklarējas no Iedzīvotāju reģistra. Cilvēkam vismaz trīs gadus jābūt izdeklarētam no Latvijas, un kā vienīgais apliecinājums tam var būt Iedzīvotāju reģistra informācija. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti