Fragments no raidījuma, kurā ministra teiktais tika tulkots krievu valodā: "Viens skaidrojums, ko mēs redzam, ka ļoti strauji pieauga algas, atalgojums – vidēji gandrīz par 10%. Tajā pašā laikā pabalsti, sociālā palīdzība nespēja augt tādā apmērā. Ja algas auga par 10 procentiem, tad, piemēram, pabalsti tikai varbūt par pieciem procentiem pieauga."
Taču Centrālās statistikas pārvaldes aprēķini Eglīša teikto neapstiprina.
Gluži pretēji – pandēmijas pirmajā gadā ienākumi no algas vidēji vienam cilvēkam auga tikai par sešiem, nevis 10 procentiem, savukārt ienākumi no dažāda veida pabalstiem un pensijām – par 14, nevis pieciem procentiem, kā sacīja ministrs.
Kāpēc laikā, kad valsts daudz vairāk maksājusi dažādos pabalstos, uz nabadzības sliekšņa tomēr nokļūst vairāk cilvēku? Statistikas pārvaldes dati liecina, ka ienākumi no pabalstiem izteiktāk pieauguši tiem, kuriem jau tā ir augstāks ienākumu līmenis. Trūcīgākajiem, kuru iztika daudz vairāk atkarīga no pabalstiem un pensijām, pieaugums proporcionāli bijis mazāks.
Vismaz daļēji atbilde meklējama pabalstu struktūrā. Covid-19 dēļ vairāk nekā 50 miljonus eiro 2020. gadā valsts izmaksāja dīkstāves pabalstos, strauji pieauga arī bezdarbnieka un slimības pabalstos izmaksātās summas, kas nav mērķētas uz trūcīgāko cilvēku grupām. Savukārt tajos atbalsta pasākumos, kas paredzēti sociālās atstumtības mazināšanai, pieaugums ir salīdzinoši mazs.
Arī algas visstraujāk auga turīgākajiem iedzīvotājiem. Neliels pieaugums bijis trūcīgākajiem, bet pa vidu daļai ienākumi no algota darba pat nedaudz samazinājušies.
Eglītis ar preses pārstāvja starpniecību atzina, ka, minot skaitļus, nav bijis precīzs.
Arī viņš skaidroja, ka lielāka ietekme bijusi pabalstiem, kas ir atkarīgi no cilvēku ienākumiem. Taču tagad situācijai esot jāuzlabojas, jo pērn tika ieviesta minimālo ienākumu reforma.
Jāpiebilst, ka Latvija ienākumu nevienlīdzības ziņā ir otrajā sliktākajā pozīcijā Eiropas Savienībā aiz Bulgārijas.