«Re:Baltica»: «ABLV Bank» neglāba pat «smagās artilērijas» pieslēgšana

Latvijas ārlietu dienestam un banku regulatoram – Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) – par gaidāmo ASV paziņojumu attiecībā uz “ABLV Bank” kļuva zināms vien stundu iepriekš, - tā trešdien, 7. martā, raksta pētnieciskās žurnālistikas vietne “Re:Baltica”.

Balstoties uz vairāk nekā 10 intervijām ar esošajām un bijušajām amatpersonām un banku sektora avotiem, “Re:Baltica” ir izveidojusi notikumu ap “ABLV Bank” rekonstrukciju.

Sausā narkoze «ABLV Bank»

Paziņojums bija tik skarbs, ka tas pārsteidza Latviju.

Viens no avotiem “Re:Baltica” ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas jeb “FinCen” rīcību salīdzinājis ar “sauso narkozi” – slenga terminu, kas nozīmē dzīvas būtnes “atslēgšanu” ar āmura sitienu pa pieri.

Arī Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība), kas tobrīd bija vizītē Ņujorkā, uzreiz zvanīja gan ASV finanšu ministra vietniekam terorisma finansēšanas apkarošanā Maršalam Bingslijam, gan ASV vēstniecei Latvijā, apliecinot gatavību līdzdarboties izmeklēšanā un aicinot sniegt pierādījumus.

Tieši Bingslijs trešdien un ceturtdien viesojas Latvijā, un pierādījumi par korupciju ir viens no galvenajiem jautājumiem, uz kuru gaida atbildi.

“Re:Baltica” gan atgādina, ka ASV rīcībā nebija gluži negaidīta. Kopš Krievijas agresijas pret Ukrainu 2014. gadā ASV vēstījums Latvijai bija vienkāršs: mēs parūpēsimies par ieročiem un karavīriem, jūs par attīrīšanos banku sektorā. Vēl 2016. gada sākumā pēc ASV spiediena un bailēm netikt uzņemtiem OECD no amata atkāpās FKTK vadītājs Kristaps Zakulis, kurš finanšu aprindās tika uzlūkots kā banku advokāts, nevis uzraugs. Vēl vairāk – arī 2016. gada vasarā – ASV viceprezidents Džo Baidens mudināja taisnīgāku un caurspīdīgāku padarīt tiesu sistēmu.

Vai liktenīgā lode bija Ziemeļkoreja?

“Re:Baltica” atgādina, ka “ABLV Bank” vārds gadiem parādījās skaļākajos starptautiskajos naudas atmazgāšanas skandālos. Piemēram, Krievijā mirušā jurista Sergeja Magņitska, Ukrainas miljardiera Serhija Kurčenko un Azerbaidžānas režīma “laundromāta” lietās. “ABLV Bank” gan vienmēr aizstāvējās, jo nekas jau neesot pierādīts.

Tas mainījās 2016.gada maijā, kad Latvijas regulators banku sodīja par līdzdalību miljarda izkrāpšanā no trim Moldovas bankām, piespriežot līdz tam nozares lielāko sodu: 3,16 miljonus eiro.

“ABLV Bank” Moldovas lietā sevi uzskatīja par krāpšanas upuri, kuru maldinājis sens klients. Likums ļāva regulatoram iekasēt vēl vairāk – līdz 10% no apgrozījuma, bet banka izspruka, apsolot ieguldīt vēl vismaz 6,5 miljonus eiro naudas atmazgāšanas novēršanā (AML), raksta “Re:Baltica”.

Vēl vairāk – šovasar nogranda vēl viens skandāls. Uzreiz piecas nerezidentu bankas bija sodītas par trūkumiem klientu izpētē, līdz ar to ir palīdzēts apiet sankcijas pret Ziemeļkoreju. Šo banku vidū bija “Rietumu banka”, “Norvik banka”, “Reģionālā investīciju banka”, “Baltikums” un “Privatbank”. 2016. gada beigās regulators sāka pārbaudi par “ABLV Bank” lomu. ASV norāda, ka pārskaitījumi notikuši vēl pēc vasarā noteiktās “zero tolerances”.

Savukārt “ABLV” pieslēdza “smago artilēriju” – nolīga ASV konsultantus, pasūtīja amerikāņiem neatkarīgu pārskatu par sankciju pārkāpumu, viena ASV un divu vietējo smagsvaru juristu biroju atzinumus par ASV juridisko pieeju sankciju ievērošanai un Federālās izmeklēšanas biroja (FIB) materiālu izmantošanu Latvijas tiesās. Turklāt banka solījās ieguldīt vēl 12 miljonus eiro AML (“Anti-money laundering” jeb pret naudas atmazgāšanas sistēmā) un apņēmās līdz 2019.gada beigām samazināt “čaulas firmu” daudzumu savu klientu aktīvos līdz 35%.

Regulators zaudēja cīņā pret bankas juristiem, nespējot atrast pietiekamus pierādījumus sodīšanai. Gadu vēlāk, 2017.gada novembrī, FKTK atzina, ka starptautiskais sankciju režīms nav pārkāpts, bet bankas rīcība nav pilnīgi tīra, norāda “Re:Baltica”.

Tomēr Saeimas deputāts Ainārs Latkovskis (“Vienotība”) apliecina, ka tieši Ziemeļkoreja bija ASV skarbuma cēlonis.

“Tās arī bija beigas. Kopš 9/11 amerikāņiem nav nekā svarīgāka par terorisma apkarošanu, un tā ir viena no retajām lietām, par ko var vienoties gan republikāņi, gan demokrāti,” sacīja Latkovskis. “Tikko vēl pastiprināja Ziemeļkorejas sankcijas. Ir jābūt trakam, lai šādos apstākļos palīdzētu tirgoties ar stratēģiskā partnera lielāko ienaidnieku.”

Bankas vadība cenšas, taču nauda aizplūst

Pēc “FinCen” paziņojuma bankas problēmas sākās nekavējoties.

Klienti sāka izņemt naudu – sākumā ap 40 miljoniem eiro dienā, taču ātrums auga.

“ABLV Bank” gan valdīja pārliecība, ka tā izglābsies: izdosies pārliecināt amerikāņus, ka informācija, uz ko viņi balstās, nav patiesa, izmantos citas valūtas, nevis ASV dolārus, Vašingtonā darbu sāka lobisti un konsultanti, kuru vidū bija arī Daniels Gleizers – cilvēks, kurš ilgas gadus bija ASV galvenā amatpersona cīņai pret naudas atmazgāšanu un tikšanās reizēs Latvijas amatpersonām regulāri aizrādīja par nerezidentu banku netīrajiem darījumiem. Viņš jau jūnijā bija kļuvis par “ABLV Bank” konsultantu.

Tomēr naudas aizplūde pieauga, un trīs dienās klienti no bankas izņēma 600 miljonus eiro.

“Re:Baltica” uzsver, ja lēmums par “ABLV Bank” slēgšanu būtu jāpieņem Latvijas iestādēm, tas nebūtu noticis. Latvijā sarunas par Latvijas Bankas (LB) iespējamo palīdzību “ABLV Bank” notika jau 16. februārī. Sākumā pieļāva iespēju, ka LB varētu atpirkt visus “ABLV Bank” rīcībā esošos 1,7 miljardus eiro vērtos vērtspapīrus.

Norieta pēdējais posms

Vienlaikus notika LB prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana un LB sāka vērtspapīru darījumus ar “ABLV Bank”.

Pēcāk uz sēdi sanāca paplašināta finanšu sektora uzraudzītāju sanāksme, kurā piedalījās ne tikai Reizniece-Ozola, LB, FKTK, bet arī citi ministri un drošības iestāžu vadītāji.

“Re:Baltica” norāda, ka neviens neiebilda pret palīdzības sniegšanu bankai, ko ASV bija nosaukusi par institucionalizētu naudas atmazgāšanas mašīnu.

Tādējādi vēl īsi pirms ECB lēmuma par to, ka bankai nepietiek naudas saistību segšanai un tā ir jāslēdz, aizdeva kārtējo porciju pret ķīlu no speciālā fonda nestabilitātes novēršanai finanšu sistēmā.

Savukārt “ABLV Bank”, kā “Re:Baltica” pastāstījis kāds avots, bija nolīgusi veselu juristu armiju un sāka sarunas ar klientiem.

“Re:Baltica” raksta, ka visgrūtāk restaurējamais posms ir Frankfurtē notikušais. Eiropas Centrālā banka atsakās izpaust kaut ko vairāk par preses paziņojumiem. Vairāki avoti “Re:Baltica” apliecināja, ka kādā sarunu brīdī parādījusies prasība, lai “ABLV” dzīvotspējas pierādīšanai uzrāda miljardu eiro, kas noguldīts kontā Latvijas Bankā.

Banka metās izmisīgā cīņā to savākt. Bankas vadītājs Ernests Bernis presei teica, ka jau pēc aizlieguma izmaksāt naudu trīs dienās vairāk nekā 1000 klientu noguldījuši 420 miljonus eiro. Realitātē banka bija pārliecinājusi pieprasījumu depozītu turētājus noguldīt bankai jau uzticētu naudu uz ilgāku laiku.

Tomēr izdevās savākt ap 700 eiro miljoniem un saskaņā ar bankas teikto, būtu bijis arī pārējais, ja nebūtu aizkavējušies norēķini par pārdotiem vērtspapīriem“Re:Baltica nav izdevies pārbaudīt versijas, kāpēc tas notika.

Līdz ar to ECB 23. februāra vakarā nolēma, ka banka, visticamāk, nespēj vai nespēs norēķināties ar noguldītājiem. Tās glābšana netiks uzskatīta par sabiedrības interesēm atbilstošu.

Bijušais ārlietu ministrs, Latvijas vēstnieks ASV un tagad “ABLV Bank” padomes loceklis Aivis Ronis saka, ka “nerezidentu klientu bāze kopš 2015. gada Latvijas bankās tiešām mainījās un kļuva ievērojami tīrāka.” “Mēs vienkārši nepaspējām, pirms izšāva”.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti