Dienas notikumu apskats

Reaģējot uz VARAM rīkojumu, Ķekavas pašvaldība maina komiteju nosaukumus, bet ne sastāvus

Dienas notikumu apskats

ASV pārceļ savu vēstniecību no Telavivas uz Jeruzalemi

Privātās investīcijas Skanstes apkaimē sarukšot, bet tas neesot saistīts ar "ABLV Bank"

RD: Privātās investīcijas Skanstes apkaimē sarukšot, bet ne «ABLV» dēļ

„ABLV Bank” krahs var kļūt par kavēkli Skanstes apkaimes apbūves plānu īstenošanai, taču ieceri kopumā tas neapdraud, uzskata Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā.

Tomēr domes komitejā, kur pirmdien, 14.maijā, tika izskatīti vairāki ar Skanstes apkaimes attīstību saistīti jautājumi, tika nolemts nedaudz samazināt uz šīs apkaimes teritorijas revitalizācijas projektā nospraustos mērķus un apjomu.  

Neraugoties uz to, ka „ABLV Bank” krīze ietekmē arī Skanstes attīstības plānus, tie tiks turpināti un jau 2019. gadā ar banku saistītais nekustamā īpašuma attīstītājs „Pillar” atsāks būvēšanos Skanstes apkaimē. To pirmdien Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē apgalvoja Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Armands Krūze.

“Skanstes apkaimē ir investēti vairāk nekā 245 miljoni eiro,” atgādināja Krūze.

Skanstes apkaimes revitalizācijas projekta apjomu plānots nedaudz samazināt, turklāt šis samazinājums attieksies gan uz revitalizējamās teritorijas platību, gan uz jaunradīto darbavietu skaitu, gan uz piesaistīto privāto investīciju apjomu. Tomēr šie plāni neesot saistīti ar „ABLV Bank” likteni. Krūze ir pārliecināts, ka mērķi, kas fiksēti, pretendējot uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu Skanstes apkaimes revitalizācijai un tramvaja projekta īstenošanai, tiks sasniegti.

 “Šobrīd mēs kā departaments neredzam nevienu risku, ņemot vērā, ka puse no tām prasībām jau ir izpildīta, nu lielākā daļa no tām ir izpildīta, ko prasa konkrēti šī projekta tehniskā dokumentācija,” sacīja Krūze.

Galvaspilsētas Pilsētas attīstības departamenta vadītāja pienākumu izpildītājs neredzot nepieciešamību veikt jaunu risku izvērtējumu, uz ko uzstāj domes opozīcija.

Partiju „Latvijas attīstībai” pārstāvošais Mārtiņš Bondars par to ironiski vaicāja: “No jūsu ziņojuma vai es pareizi saprotu, ka jūsu vienīgais uztraukums par riskiem ir saistīts ar Eiropas fondu apguves rezultatīvo rādītāju sasniegšanu?”.

Tikmēr cits opozicionārs – Nacionālo apvienību pārstāvošais Ģirts Lapiņš pauda izbrīnu par to, ka departamenta vadība jau ilgāku laiku pinas skaidrojumos par „ABLV Bank” krīzes iespējamo ietekmi uz vērienīgajām iecerēm Skanstē.

Šajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā Skanstes apkaimes attīstībā bija plānots ieguldīt ievērojamu publisko finansējumu: Skanstes tramvaja līnijas izbūvē kopumā plānots ieguldīt aptuveni 97 miljonus eiro, bet apkaimes revitalizācijā – aptuveni 10 miljonus eiro.  

KONTEKSTS:

"ABLV Bank" problēmas publiski izskanēja 13.februārī, kad ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās, pēc kā bankai radās grūtības, un  ārkārtas akcionāru pilnsapulce 26. februārī pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju.

„ABLV bank” meitasuzņēmums  „Pillar” grupa drīz vien paziņoja, ka Skanstes apkaimē īstenojamajā „New Hanza” projektā pagaidām netiks uzsākta jaunu projektu īstenošana.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti