Panorāma

"Gazprom" gāzes krātuves Eiropā pustukšas

Panorāma

Strupišs un Bordāns strīdas par pienākumu vakcinēties

Ražotājiem atbalstu enerģētikas krīzē nesola

Ražotājiem atbalstu enerģētikas krīzē nesola

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Covid-19 aizsegā Eiropu skārusi arī enerģētikas krīze. Rekordus šoruden sasniegušas gan gāzes, gan elektrības cenas. Rēķini kāpj ne tikai mājsaimniecībām, bet arī uzņēmējiem, kuriem ar cenu kāpumu jātiek galā pašiem, jo valsts atbalstu nesola. Ražotāju izmaksu pieauguma dēļ straujāk var kāpt  cenas būvniecībā.

"Latvijas finieris" aprēķinājis, ka uzņēmuma ražotnes izmanto nedaudz vairāk nekā 1% no visas Latvijā patērētās elektroenerģijas. Līdz ar to straujais elektrības cenas kāpums ražošanu būtiski sadārdzinājis. Turklāt uzņēmums ražošanā izmanto arī dabasgāzi, kuras vairumtirdzniecības cena kāpusi pat straujāk nekā elektrībai.

"Konkrēti mūsu gadījumā tas esošais līmeņa sadārdzinājums apēd gandrīz vai visu peļņu. Mums patiesībā ir jāmāk, lai saglabātu pelnītspēju, ļoti būtiski mainīt attiecības ar saviem pircējiem. Vai tas izdosies? Tas ir labs jautājums," sacīja "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Uzņēmums uzskata – valstij vajadzētu palīdzēt elektrības cenu pīķi pārvarēt ne tikai mājsaimniecībām, bet arī ražotājiem.

"Instrumenti Ekonomikas ministrijas rokās un valdības rokās ir. Tie ir, sākot gan ar atsevišķu pakalpojumu cenu politiku, gan ar nodokļu lielumiem," teica "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs.

Ekonomikas ministrijā (EM) esot apspriesta iespēja samazināt elektrībai nodokli. Tomēr pagaidām šādu priekšlikumu ministrija nevirzīšot. Elektrības cenas kāpušas ne tikai Latvijā, tāpēc nevarot teikt, ka Latvijas uzņēmējiem klātos īpaši sliktāk.

"Ja mēs runājam par rūpnīcām Latvijā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tad šī situācija vai nosacījumi principā viņiem ir palikuši nemainīgi. Konkurences apstākļi nav ietekmējušies. [..] Patiesību sakot, tie uzņēmēji vai tās ražotnes, kas ir veikušas savus mājasdarbus, optimizējušas savu darbību, – tos šis energoresursu kāpums ietekmē mazāk," vērtēja EM valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns.

Ministrijā arī norādīja, ka iespējas ierobežo Eiropas Savienības striktie noteikumi par atbalsta sniegšanu uzņēmumiem.

Diskusijas Briseles līmenī gan notiek, un jau 13. oktobrī Eiropas Komisija paziņoja, ka atbalstu sniegt var, ievērojot vadlīnijas.

Ekonomists Dainis Gašpuitis stāstīja – pagaidām uzņēmumi Latvijā ar energoresursu cenu kāpumu tiekot galā, tomēr valstij jābūt gatavai palīdzēt, ja situācija kļūst kritiska. Viņš prognozēja, ka ražotājiem neizbēgami nāksies celt cenas.

"Izmaksu kāpumu pados tālāk iesaistītajām pusēm, visticamāk, un liela daļa nonāks līdz mums, patērētājiem. [..] Te varētu būt arī tāda zināma tendence, kas pastiprina izmaksu kāpumu būvniecībā," teica Gašpuitis.

EM prognozēja, ka augstās energoresursu cenas varētu saglabāt līdz pavasarim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti