Vairāki Latvijas Radio aptaujātie pārtikas produktu ražotāji atzina, ka cenu kāpumu dažādām pozīcijām – gan izejvielām, gan resursiem – izjūt jau kopš gada sākuma. Tas liek apsvērt dažādus risinājumus, kā ražot efektīvāk, kur iepirkt izejvielas un kāda būs gala produkta cena veikalu plauktā.
“Ķekava”: aug izejvielu un iepakojuma izmaksas
„Putnu fabrikas Ķekava” pārstāve Maija Avota pastāstīja, ka uzņēmums kopš gada sākuma saskaras ar graudu cenas pieaugumu. Putnu barības izmaksas veido 60% no gaļas ražošanas izmaksām.
“Kviešu cena nav vienīgā, kas ir pieaugusi. Pieaugušas arī eļļas un kukurūzas izmaksas. Šobrīd ir tas brīdis, kad varam teikt, – ja aug cenas no piegādātājiem, tad gala cenas pieaugums ir neizbēgams arī mūsu produktiem. Mēs atgriežamies tajās cenās, kas bija 2018.–2019.gadā. Pēdējais gads bija straujš cenu kritums mūsu putnu gaļas segmentā. Šobrīd notiek zināmā mērā atgriešanās pirmskrīzes cenās tā iemesla dēļ, ka mēs no savas puses vairs nevaram segt pieaugošās izejvielu izmaksas,” sacīja Avota.
Turklāt prognozes par šī gada graudu ražu nav rožainas, jo laiks ir pārāk karsts.
Maija Avota akcentēja, ka paralēli barībai kāpušas arī izmaksas par iepakojumu: “Kopš pavasara ir vērojams straujš cenu kāpums – par 30% gan plastmasas, gan kartona izstrādājumiem, kas ir vairāk saistīts ar mūsu produktu loģistiku, iepakošanu, nogādi gala patērētājiem. Un darbaspēka izmaksās nav tik straujš pieaugums, bet tāpat vairākus gadus pakāpeniski tās aug, algas kļūst lielākas,” pastāstīja „Putnu fabrikas Ķekava” pārstāve.
Bažīgi celt savu produktu cenas
Arī "Rūjienas saldējuma" valdes priekšsēdētājs Igors Miezis apliecināja, ka cenu pieaugums jau ir jūtams. “Teikt, ka ir histērija, būtu pārspīlēti, bet satraukums noteikti ir. Pamatizejviela ir piens, krējums, sviests, un tiem pagaidām cenas diezgan stabilas. Bet ir vesela virkne ar piedevām, kam jau ir jūtams [cenu] pieaugums. Lielākais lēciens ir uz iepakojumiem. Arī transportam pieaugums ir milzīgs.
Pacelt cenu galaproduktam ir nopietns un stratēģisks lēmums. To neesam darījuši jau diezgan daudzus gadus,” komentēja Miezis.
Brokastu pārslu ražotājs SIA „Milzu!” pārstrādā graudus un miltus. Uzņēmuma dibinātājs Enno Ence prognozēja, ka, kāpjot izejvielu cenām, visdrīzāk to izjutīs arī patērētāji.
“Produktu cena nesastāv tikai no izejvielām, bet no vairākām citām sastāvdaļām, sākot ar tehnoloģiju, investīcijām. Tad tas viss kopā liekas. Ietekme ir un būs. Tas, cik lielā mērā, nemācēšu prognozēt. Pašlaik jūtu tikai elektrībai. (..) Mēs tirgū esam sešus gadus. Neesam cenas cēluši nevienu dienu,” sacīja Ence.
Ekonomists strauju cenu lēcienu neprognozē
“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka nākotnē pārtikas cenas pieaugs un to sekmē vairāki faktori, kas veidojušies gan pirms krīzes, gan krīzes laikā. Piemēram, šobrīd redzams, ka sausums ietekmēs ražu daudzos reģionos, ir pieaugušas transportēšanas izmaksas, daudzās nozarēs ir problēmas ar darbaspēka pietiekamību, arī energoresursu cenas strauji pieaugušas, kas tieši ietekmē ražotājus.
Un tas viss sekmēs pārtikas cenu kāpumu.
“Gaidāmais kāpums nebūs katastrofāls. Superdramatisku kāpumu kopumā mēs negaidām.
Protams, noteiktās preču grupās ir iespējams pietiekami straujš kāpums,” sacīja Gašpuitis.
Piemēram, visu pagājušo gadu pārtikas izejvielu indekss pasaulē kāpa, bet jūnijā tas ir samazinājies.
Ekonomists uzsvēra, ka kopumā prognozes rāda – pārtikas izejvielu cenas turpmākajos desmit gados, neizslēdzot īstermiņa izrāvienus, drīzāk varētu mazināties, jo situācija varētu stabilizēties. Turklāt jāņem vērā, ka izmaksu pieaugums uzreiz neatspoguļosies pārtikas produktu gala cenā. Ķēde līdz gala patērētajam ir gara, un tirgotāju uzcenojums cenu kāpumu var amortizēt.
Turklāt drīzumā Latvijas tirgū ienāks jauns mazumtirdzniecības pārstāvis, kas izdarīs zināmu spiedienu uz cenām.
