Rāznas ezera zušu masveida bojāejas dēļ ekonomiski cietīs vietējie zvejnieki; cēloņi nav skaidri

Rāznas ezerā turpina iet bojā zivis. Lielākā daļa bojāgājušo īpatņu ir zuši. Vietējā pašvaldība, sadarbojoties ar iedzīvotājiem, zvejniekiem un makšķerniekiem, savāc un utilizē no ezera izskalotos zušus. Zivju masveida bojāejas cēloņi tiek skaidroti. Jau tagad paredzams, ka tas ietekmēs arī vietējos uzņēmējus.

Rāznas ezera zušu masveida bojāejas dēļ ekonomiski cietīs vietējie zvejnieki; cēloņi nav skaidri
00:00 / 03:32
Lejuplādēt

"Mēs atrodamies pludmalē pie Lamašiem, Kaunatas pagastā. Redz, te jau ir beigti zuši. Tie ir dažādās sadalīšanās pakāpēs," sacīja Rēzeknes novada Kaunatas pagasta pārstāvis Rolands Kalvis, rādot Rāznas ezera krastā pa nakti izskalotos beigtos zušus.

"Daudz to ir pie niedrēm, jo tie ir saskaloti niedrēs un uz krastu tik ātri netiek izskaloti. Pamatā ir lielie zuši, kilograms vai divi kilogrami. Mazo ir maz. 98% no bojāgājušām zivīm ir zuši. Ir nedaudz plaužu un arī dažādas mazās zivtiņas, ķīši. Bet pēdējās dienās iet tikai zuši. Te var redzēt, kā zuši skalojas ūdenī, tur – trīs kopā, ceturtais blakus," rādīja Kalvis.

Pirms divām dienām, kad Rāznas ezerā, ko vietējie dēvē par Latgales jūru, bijusi vētra, visa krasta līnija bija nosēta ar beigtiem zušiem, veidojās pat kaudzes. "Tad bija daudz, bet atsevišķi īpatņi bija izskaloti krastā vēl pirms divām nedēļām. Tā kā līdz vētrai ezers bija mierīgs, arī izskaloto zušu nebija tik daudz," pastāstīja Kalvis.

Savākt beigtās zivis talkā Dabas aizsardzības pārvaldei ir devušies gan vietējie iedzīvotāji, gan makšķernieki, gan arī pašvaldība. "Mēs beigtās zivis savācam un nododam firmai utilizācijai. Tagad ir nodoti 460 kilogramu. Bet tā noteikti ir tikai neliela daļiņa, jo daudzkur nevar piekļūt pie krastiem, beigtās zivis ir sadzītas arī biezajās niedrēs," skaidroja pagasta pārstāvis.

Visticamāk, beigtie zuši tiks izskaloti krastā vēl labu laiku. "Tikko būs stiprāks pūtiens, vētra, tie atkal būs krastā. Arī zvejnieki un makšķernieki stāsta, ka redz pa ezeru peldošus beigtus zušus. Pa visu lielo ezera akvatoriju," sacīja Kalvis.

Vietvarā uzskata – zušu masveida bojāejai būs arī ekonomiskās sekas. Cietīs zvejnieki, uzņēmēji, kas nodarbojas ar zivju kūpināšanu un pārdošanu.

"Protams, tas būs milzīgs trieciens vietējiem uzņēmējiem, jo daudzi pārdod zušus.

Tagad ir sakārtota infrastruktūra un zušus pie Rāznas var iegādātie bez problēmām. Ir vairāki uzņēmēji, kas tos tepat uz vietas arī kūpina," sacīja Kalvis.

Kaunatas apvienības pārvaldes vadītājs Jānis Aleksāns uzskata – tagad svarīgi ne tikai savākt beigtās zivis, bet arī noskaidrot, kāpēc kaut kas tāds Rāznas ezerā notika: "Dabas aizsardzības pārvalde ir nosūtījusi informācijas pieprasījumu valsts zinātniskā institūta laboratorijai "Bior", kur tiks veiktas gan analīzes, gan arī padziļināta izpēte. Un tad iedzīvotāji un sabiedrība tiks informēta."

Kā skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas pārstāve Aina Skredele, dabiskā ceļā Rāznas ezers zušiem nav sasniedzams un šīs zivju sugas krājumu papildināšana notiek ar cilvēka palīdzību. Tagad tiek pētīti šo zivju masveida bojāejas cēloņi.

"Vai mēs šo notikumu apzīmēsim kā dabas katastrofu, tas ir atkarīgs no diviem faktoriem. Pirmkārt, no ilguma, no cēloņa, kas ir radījis šo parādību. Un, otrkārt, pēc seku apjoma. Vai šī novērotā zivju mirstība tiks traktēta kā novirze no robežas. Bet par to spriedīs zinātnieki," norādīja Skredele.

Pagaidām ne Dabas aizsardzības pārvalde, ne pašvaldība konkrētas versijas par zušu masveida bojāeju publiski neizvirza. Tāpat nav noteikti papildu makšķerēšanas vai zvejas ierobežojumi Rāznas ezerā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti