"Mēs atrodamies pludmalē pie Lamašiem, Kaunatas pagastā. Redz, te jau ir beigti zuši. Tie ir dažādās sadalīšanās pakāpēs," sacīja Rēzeknes novada Kaunatas pagasta pārstāvis Rolands Kalvis, rādot Rāznas ezera krastā pa nakti izskalotos beigtos zušus.
"Daudz to ir pie niedrēm, jo tie ir saskaloti niedrēs un uz krastu tik ātri netiek izskaloti. Pamatā ir lielie zuši, kilograms vai divi kilogrami. Mazo ir maz. 98% no bojāgājušām zivīm ir zuši. Ir nedaudz plaužu un arī dažādas mazās zivtiņas, ķīši. Bet pēdējās dienās iet tikai zuši. Te var redzēt, kā zuši skalojas ūdenī, tur – trīs kopā, ceturtais blakus," rādīja Kalvis.
Pirms divām dienām, kad Rāznas ezerā, ko vietējie dēvē par Latgales jūru, bijusi vētra, visa krasta līnija bija nosēta ar beigtiem zušiem, veidojās pat kaudzes. "Tad bija daudz, bet atsevišķi īpatņi bija izskaloti krastā vēl pirms divām nedēļām. Tā kā līdz vētrai ezers bija mierīgs, arī izskaloto zušu nebija tik daudz," pastāstīja Kalvis.
Savākt beigtās zivis talkā Dabas aizsardzības pārvaldei ir devušies gan vietējie iedzīvotāji, gan makšķernieki, gan arī pašvaldība. "Mēs beigtās zivis savācam un nododam firmai utilizācijai. Tagad ir nodoti 460 kilogramu. Bet tā noteikti ir tikai neliela daļiņa, jo daudzkur nevar piekļūt pie krastiem, beigtās zivis ir sadzītas arī biezajās niedrēs," skaidroja pagasta pārstāvis.
Visticamāk, beigtie zuši tiks izskaloti krastā vēl labu laiku. "Tikko būs stiprāks pūtiens, vētra, tie atkal būs krastā. Arī zvejnieki un makšķernieki stāsta, ka redz pa ezeru peldošus beigtus zušus. Pa visu lielo ezera akvatoriju," sacīja Kalvis.
Vietvarā uzskata – zušu masveida bojāejai būs arī ekonomiskās sekas. Cietīs zvejnieki, uzņēmēji, kas nodarbojas ar zivju kūpināšanu un pārdošanu.
"Protams, tas būs milzīgs trieciens vietējiem uzņēmējiem, jo daudzi pārdod zušus.
Tagad ir sakārtota infrastruktūra un zušus pie Rāznas var iegādātie bez problēmām. Ir vairāki uzņēmēji, kas tos tepat uz vietas arī kūpina," sacīja Kalvis.
Kaunatas apvienības pārvaldes vadītājs Jānis Aleksāns uzskata – tagad svarīgi ne tikai savākt beigtās zivis, bet arī noskaidrot, kāpēc kaut kas tāds Rāznas ezerā notika: "Dabas aizsardzības pārvalde ir nosūtījusi informācijas pieprasījumu valsts zinātniskā institūta laboratorijai "Bior", kur tiks veiktas gan analīzes, gan arī padziļināta izpēte. Un tad iedzīvotāji un sabiedrība tiks informēta."
Kā skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas pārstāve Aina Skredele, dabiskā ceļā Rāznas ezers zušiem nav sasniedzams un šīs zivju sugas krājumu papildināšana notiek ar cilvēka palīdzību. Tagad tiek pētīti šo zivju masveida bojāejas cēloņi.
"Vai mēs šo notikumu apzīmēsim kā dabas katastrofu, tas ir atkarīgs no diviem faktoriem. Pirmkārt, no ilguma, no cēloņa, kas ir radījis šo parādību. Un, otrkārt, pēc seku apjoma. Vai šī novērotā zivju mirstība tiks traktēta kā novirze no robežas. Bet par to spriedīs zinātnieki," norādīja Skredele.
Pagaidām ne Dabas aizsardzības pārvalde, ne pašvaldība konkrētas versijas par zušu masveida bojāeju publiski neizvirza. Tāpat nav noteikti papildu makšķerēšanas vai zvejas ierobežojumi Rāznas ezerā.
