„Šogad summa, kas mums jāatgriež [pašvaldību finanšu] izlīdzināšanas fondā, ir ļoti neliela. Tas nozīmē, ka mūsu ekonomika nav attīstījusies tik strauji un labi, kā mēs esam gribējuši un prognozējuši,” atzina Jelgavas mērs.
Komentējot ieceri par jauno izlīdzināšanas modeli, Rāviņš apliecināja, ka nepieciešams jauns likums, lai gan faktiski tā ir „naudas pārdale no vienas kabatas otrā”. Pašvaldības vēlētos no valsts lielāku līdzfinansējumu fondā, dubultojot to no 36 uz 75 miljoniem eiro.
Savukārt attiecībā uz investīcijām Jelgavā nozīmīga loma esot ģeopolitiskai situācijai, jo iecerētie projekti neattīstās tik raiti kā iecerēts.
Tajā pat laikā viņš stāstīja par kādu vietējo investoru, kas Jelgavā ienācis kokapstrādes nozarē. Jūnijā sākšot darbu koka bloku ražotne, kas būs vērsta uz eksportu.
Tikmēr autobusu ražotnes „AMO Plant”, kurai atkārtoti ierosināts tiesiskās aizsardzības process, daļa darbinieku strādā Holandē. „Mums ir noslēgti līgumi ar Holandes kompāniju VDL, kas ir šo autobusu mātes īpašniece. Un cilvēki strādā Holandē, jo mēs uzsākām duālās izglītības projektu, kurā uzņēmumam ir jānodrošina darba vietas un apmācība uz vietas,” stāstīja Jelgavas domes priekšsēdētājs.
