Lēmums par Rasmusena nozīmēšanu jaunajā amatā kļuva publiski zināms šā gada janvārī. Kā zināms, ''Norvik banka'' šobrīd ir iesaistīta tiesvedībā pret Latviju un tās lielākais īpašnieks vaino Latvijas Bankas prezidentu ilgstošā kukuļu pieprasīšanā.
Ziņa par to, ka bijušais NATO ģenerālsekretārs un Dānijas premjers Anderss Fogs Rasmusens kļuvis par ''Norvik bankas'' padomes priekšsēdētāja vietnieku, daudziem bija pārsteigums. Līdz šim šī salīdzinoši nelielā banka Latvijā lielākoties bija pazīstama ar skandāliem ap “Winergy” vēja parku. Lieta par vairāk nekā 15 miljonu eiro izkrāpšanu no šīs bankas tagad ir nodota tiesai.
Savukārt šogad bankas lielākais īpašnieks, krievu izcelsmes Lielbritānijas pilsonis Grigorijs Guseļņikovs ir paziņojis, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi ir pieprasījis no ''Norvik bankas'' kukuļus, draudot ar uzraudzības dienestu vēršanos pret šo kredītiestādi. Rimšēvičs šīs apsūdzības noliedz, sakot, ka šādi ''Norvik bankas'' vadība mēģina novērst uzmanību no bēdīgās situācijas šajā organizācijā.
''Norvik bankas'' publiskā vēršanās pret Rimšēviču gandrīz sakrita ar laiku, kad Rasmusens kļuva par šīs bankas padomes priekšsēdētāja vietnieku.
Te jāsaka, ka bijušo politiķu iesaistīšanās dažādu uzņēmumu padomēs nav nekas neparasts. Piemēram, Citadeles bankas padomē strādā kādreizējā Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās baronese Ketrina Eštone. Arī Rasmusens pēc aiziešanas no politikas ir nodibinājis savu konsultāciju uzņēmumu “Rasmussen Global” un tagad citstarp dod padomus starptautisko attiecību jomā arī Ukrainas prezidentam Petro Porošenko.
Tomēr Rasmusena motivācija sākt sadarbību tieši ar ''Norvik banku'' līdz šim plaši nav izskanējusi. Tādēļ, satiekot bijušo NATO ģenerālsekretāru Briselē, Latvijas Radio korespondents Artjoms Konohovs sāka ar jautājumu par viņa apsvērumiem, pieņemot šo lēmumu.
''Pirmkārt, visas savas politiskās karjeras laikā esmu pievērsis lielu uzmanību trīs Baltijas valstu liktenim. Es to darīju gan kā [Dānijas] premjerministrs, gan kā NATO ģenerālsekretārs. Tas ir pirmais iemesls, kādēļ es biju gatavs arī veikt personīgu ieguldījumu, kad tiku uzrunāts. Otrkārt, ja mēs runājam par Latvijas finanšu sistēmu, tad ir jāatzīst, ka tajā pastāv savi izaicinājumi. Nesenie notikumi skaidri to pierāda. Un
es gribēju veikt personīgu ieguldījumu tajā, lai bankas Latvijā atbilstu Eiropas un starptautiskiem standartiem.
Ja godīgi, tad es pavadīju aptuveni pusgadu, tiekoties ar ''Norvik bankas'' pārstāvjiem, pirms es pieņēmu lēmumu pievienoties bankas padomei. Šīs padomes uzdevums ir ieteikt bankai, kā rīkoties, lai uzlabotu cīņu ar naudas atmazgāšanu un korupciju, palīdzēt padarīt bankas darbības caurskatāmākas. Tie ir jautājumi, kuriem es tur pievēršu uzmanību, un tādēļ es pieņēmu šo lēmumu,'' klāsta Rasmusens.
- Jūsu lēmums piesaistīja īpašu uzmanību, jo daži uzskata Guseļņikova biznesu par visai aizdomīgu. Ik pa laikam tiek uzdoti jautājumi par to, vai viņu darbība atbilst visām direktīvām par cīņu ar naudas atmazgāšanu. Arī ASV varasiestādes ir runājušas par šo banku visai daudz. Tādēļ sakiet, vai jūsu uzdevums ir mēģināt pārliecināt varasiestādes, ka situācija šajā bankā nav tik slikta, kā dažiem liekas?
"Nē, tas ir divvirzienu process. Kā jau es minēju, es pavadīju aptuveni pusgadu, tiekoties gan ar Guseļņikovu, gan ar Oliveru Bramvelu. Es gribēju būt pārliecināts, ka viņi patiešām vēlas cīnīties ar naudas atmazgāšanu un korupciju un padarīt bankas darbību caurskatāmāku. Un beigās es secināju, ka viņi to patiešām vēlas, ka viņi grib, lai šī banka atbilstu visiem starptautiskajiem standartiem. Es zinu, ka ''Norvik bankai'', tāpat kā citām Latvijas bankām, iepriekš ir bijušas problēmas. Es to ļoti labi apzinos. Un tieši tādēļ es nolēmu pievienoties bankas padomei, lai ar savu pieredzi un starptautiskiem kontaktiem mēģinātu palīdzēt viņiem saprast, kurā virzienā būtu jāstrādā, ja viņi patiesi vēlas tīru banku. Un
mēs jau esam pieņēmuši vairākus lēmumus par jauniem noteikumiem, kas attiecas uz ārzemju ieguldītāju pārbaudi un tamlīdzīgiem jautājumiem. Es domāju, ka mēs esam uz pareizā ceļa, bet vēl ir vieta uzlabojumiem.
Jā, vieta uzlabojumiem vēl ir, un es nekautrēšos nākt klajā ar saviem ierosinājumiem, kad jutīšu, ka tas ir nepieciešams,'' apgalvo Rasmusens.
Šobrīd ir grūti spriest, vai Rasmusenam patiešām izdosies palīdzēt ''Norvik bankas'' īpašniekam un vadībai mainīt šīs kredītiestādes tēlu. Tomēr ir skaidrs, ka bijušā NATO ģenerālsekretāra vārds spēj atvērt daudzu ietekmīgu cilvēku durvis.
