Mākslinieks, pedagogs un dzejnieks Imants Ozols vairāk nekā 12 gadus nodarbojas ar biškopību sava tēva mājās Aizputes novada Cīravas pagastā. Apkārtnē esošās pļavas, meži un paša veidotais piemājas dendroloģiskais parks ir kā radīti bioloģiskajai bišu dravai. Šobrīd gan ierasto bišu sanoņu te nedzird, arī stropus nemana. Maija pirmajā pusē, pirms sācis ziedēt rapsis, bišu saimes pārvietotas uz citām attālākām vietām.
"Tas ir kā mātei bērnu atņemt vai izraut sirdi, tādas ir tās sajūtas, kad aizved projām bites no pašu mājām un dravas," atzīst biškopis, bioloģiskās dravas īpašnieks Imants Ozols.
Kā paredz likumdošanas prasības, tad trīs kilometru apkārtnē ap bioloģisko bišu dravu jābūt ganībām bez pesticīdiem. Zeltaini ziedošie rapšu lauki turpat netālu no mājām ir vislielākais bieds. Lai gan rapsis ir vērtīgs nektāraugs, iegūt bioloģiski tīru medu no tā praktiski neesot iespējams, apgalvo biškopis, jo tiekot lietoti pesticīdi.
Domājot par ekoloģiju un tīru vidi, graudu audzētājiem vajadzētu sadarboties ar biškopjiem, tomēr virsroku šobrīd ņēmusi intensīvā lauksaimniecība.
"Biškopis un graudaugu ražotājs abi ir lauksaimnieki, bet katram dažādas intereses. Manā skatījumā, vislielākā sāpe, ka cilvēks, tiklīdz kaut kam skaras klāt, viņš grib tonnas un redzēt grandiozu peļņu," sprieda bitenieks.
Lai izpildītu bioloģiskās saimniecības prasības, atrast vietas, kur novietot stropus rapšu ziedēšanas laikā, paliekot aizvien sarežģītāk, atzīst biškopis. Neesot arī nekādas garantijas, ka izraudzītajā apkārtnē neradīsies kāds piesārņojums vai arī tuvumā neuzradīsies rapšu lauki.
Pagaidām prieks, ka tomēr izdevies daļai no stropiem atrast aizaugušas pļavas, bet daļai meža ieloku, kur bagātīgi zied koki, krūmi un puķes.
Pirmā šī gada bioloģiskā medus raža no kārēm tikšot izņemta īsi pirms Jāņiem, teic biškopis. Ātrāk nesteidzoties, lai veicinātu bišu attīstību pēc nelabvēlīgā ziemas perioda.