"RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis klāsta, ka risinājumu meklējumos ir jāsabalansē iedzīvotāju, pašvaldības, vēstures un vides faktori.
Latvijas teritorijā vietās, kur ir visasākā interešu sadursme, ir izstrādātas trīs "Rail Baltica" trases alternatīvas jeb jauni trases novietojumi.
Tāds tagad ir Mārupes novadam, kas izveidots, ņemot vērā iedzīvotāju un pašvaldības viedokļus. Par ieguvumiem, ja tiks realizēts šis variants, trases pētnieki kopā ar mārupiešiem varēs spriest papildu sabiedriskajā apspriešanā augusta mēnesī.
Vēl divas dzelzceļa trases alternatīvas izstrādātas Salacgrīvas novadam. Arī ar tām varēs iepazīties papildu sabiedriskajā apspriešanā, kas Salacgrīvā notiks vēl pirms sabiedriskās apspriešanas oktobrī. Šīs apspriešanas norisināsies trases skartajās pašvaldībās Latvijā.
Jau ziņots, ka šopavasar 15 pašvaldībās notika sākotnējās sabiedriskās apspriešanas, kuru laikā saņemti vairāk nekā 500 priekšlikumi. Tāpat izveidotas gan pašvaldību, gan iedzīvotāju konsultatīvās darba grupas, kurās meklēti risinājumi trases izvietojumam.
Līdz šim trases izpētes eksperti analizējuši "Rail Baltica" dzelzceļa koridoru 300 metru platā joslā, līdz sabiedriskajai apspriešanai oktobrī šis izpētes koridors tiks sašaurināts līdz 40 metriem:
tas ir Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa trases platums. Tas nozīmē, ka, sašaurinot izpētes koridoru, ievērojami samazināsies trases skarto īpašumu skaits, norāda "RB Latvija".
Līdz šā gada rudenim turpināsies projekta izpētes darbi - veidoti tehniskie risinājumi un veikts ietekmes uz vidi novērtējums, lai oktobrī ietekmes uz vidi ziņojumu apspriestu tajās pašvaldībās, kuras skar "Rail Baltica" trase.
Tā 265 kilometru garumā stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju.
Tāpat vēstīts, ka "Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu Tallinu - Rīgu - Kauņu - Varšavu - Berlīni.
"Rail Baltica" projekts Latvijai izmaksās aptuveni 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija (EK) varētu līdzfinansēt vairāk nekā 80% no kopējām šī projekta izmaksām.
