Trīs jūru inciatīvas samitu Rīgā pavadīja arī divu dienu biznesa forums, kas noslēdzās otrdien. Forumā dažādu nozaru profesionāļi apsprieda investīciju un infrastruktūras attīstības iespējas 12 valstu valstu reģionā, kuras apvienos Trīs jūru iniciatīva.
Starp tiem arī “Rail Baltica” dzelzceļa projekts, kurš ar vienota standarta sliežu platumu savienotu Baltijas valstis ar Poliju un tālāk ar Rietumeiropu. Daudz runāts par pasažieru plūsmas un biznesa, kravu pārvadājumu attīstības iespējām.
Taču Krievijas iebrukums Ukrainā izcēlis vēl vienu “Rail Baltica” projekta šķautni – tā potenciālo nozīmi Baltijas valstu drošībā un aizsardzībā, norādīja forumā sastaptie eksperti. Arī bijušais Polijas infrastruktūras viceministrs, transporta mezgla “Solidaritāte” izpilddirektors Mikolajs Vilds.
“Esam pārliecināti, ka divējāda pielietojuma infrastruktūra ir tas, kas ir vajadzīgs – ne tikai ekonomisku, bet arī drošības apsvērumu dēļ.
Novērtējam “Rail Baltica” projektā paveikto, un gatavojamies paplašināt mūsu dzelzceļa savienojumu ar Suvalku koridoru, kas mums ļaus izveidot tiešu savienojumu ar “Rail Baltica” projektu.”
Vienots sliežu platums ar Poliju dos iespēju nodrošināt plašākas iespējas Baltijas valstu apgādei.
“Tas ir svarīgi resursu piegādei visās nozīmēs. Tās, protams, ir aizsardzības, militārās piegādes. Bet tas attiecas arī uz celtniecības materiāliem, pārtikas piegādēm, humāno atbalstu. Tas vislabāk izdarāms pa dzelzceļu, tas ir visātrāk un vislētāk,” norāda izdevuma “Visegrad Insight” galvenais redaktors Vojcehs Pšibilskis.
Vorviks Lovs, dzelzceļa infrastruktūras eksperts no Lielbritānijas, kurš daudzus gadus strādājis pie projektu attīstīšanas vairāk nekā 20 valstīs, uzsver arī ātruma nozīmi.
Patlaban sliežu platumi starp Poliju un Baltijas valstīm ir dažādi, un pārkraušana prasītu laiku, un tas savukārt vājais punkts. Eksperts ar starptautisko pieredzi norāda, ka infrastruktūras projektos drošības aspekts vienmēr tiek ņemts vērā, taču Baltijas valstu gadījumā tas ir īpaši būtisks.
“Drošību allaž ņem vērā, tas ir dažādi dažādos projektos. Bet domāju, ka Baltijā tam ir īpaša rezonanse, jo te blakus ir Krievija, kas uzvedusies briesmīgi un agresīvi.
Projekts palīdz kopējai ārkārtas situāciju plānošanai. Attīstot šādus projektus pasaulē tiek domāts par šiem aspektiem, taču nekur neesmu sastapies ar situāciju, kur tas būtu tik akūti un svarīgi kā šeit.”
Pagaidām gan “Rail Baltica” būvniecības darbi tikai nesen sākušies, un līdz dzelzceļa pabeigšanai vēl jāgaida vairāki gadi.
KONTEKSTS:
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026. gadā.
