Driksna skaidroja, ka pirmā būvatļauja ietver Rīgas Centrālās dzelzceļa pasažieru stacijas ēkas un platformu pārbūvi un labiekārtošanu, otrā – jauna dzelzceļa tilta uzbūvi pāri Daugavai posmā no Maskavas ielas līdz Jelgavas ielai un trešā – dzelzceļa sliežu pārbūvi un “Rail Baltica” sliežu izbūvi no Jelgavas ielas līdz Lāčplēša ielai.
Būvatļauju saņemšana nozīmē, ka var sākt projektēšanas un būvniecības darbus, taču līdz faktiskajai būvniecībai vēl ir virkne darbu. Viens no tiem ir atklāts starptautiskais iepirkums, lai izvēlētos būvnieku, kas strādās pie Rīgas Centrālās stacijas, uzbēruma norakšanas un tilta izbūves. Pašlaik notiek iepirkuma pirmā kārta un saņemti septiņi piedāvājumi, kurus vērtē iepirkumu komisija. Būvdarbu veicējus iecerēts noskaidrot nākamgad.
Līdz ar to projektēšana notiks no 2018.gada vidus līdz 2019.gada beigām, bet būvniecība sāksies 2020.gada sākumā, par iecerēm pastāstīja Driksna.
Neraugoties uz "Rail Baltica" nestajām izmaiņām Rīgas pasažieru dzelzceļa infrastruktūrā, izskan bažas, ka modernā stacija sliesies nolaistā apkārtnē.
"Rail Baltica" ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, vairāk nekā 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Projekta kopējās izmaksas plānotas 5,8 miljardu eiro apmērā: Igaunijā -1,346 miljardi eiro, Latvijā – 1,968 miljardi eiro, bet Lietuvā – 2,473 miljardi eiro. Latvijas posma nacionālā līdzfinansējuma daļa būs 393 miljoni eiro.
Šī gada oktobrī Lietuvas parlaments ratificējis starpvaldību līgumu par "Rail Baltica" dzelzceļa savienojuma izveidi, ko šī gada sākumā Tallinā parakstīja visu trīs Baltijas valstu premjerministri. Tādējādi starpvaldību līgumu ratificējuši visu trīs Baltijas valstu parlamenti.
