Reģionālo mobilitātes punktu būvprojektus izstrādās līdz 2024. gadam un autoruzraudzību veiks līdz ēku nodošanai ekspluatācijā. Aģentūra LETA, atsaucoties uz uzņēmuma vadītāju Kasparu Vingri, vēsta, ka izmaksas būs 3,6 miljoni eiro. Personu apvienību "Rere Ineco" veido SIA "Rere vide" un Spānijas uzņēmums "Ineco".
"Ineco" pārstāvis Hosē Maria Lorente atzīmēja, ka uzņēmums jau aktīvi darbojas "Rail Baltica" projektā un ir gatavs dot savu pienesumu – starptautisku pieredzi – arī reģionālo staciju projektēšanā, lai kopīgi attīstītu augsta līmeņa projektu. "Rere grupa" valdes priekšsēdētaja Mārīte Straume norādīja, ka grupas uzņēmums jau sadarbojas ar starptautiskiem partneriem centrālās stacijas mezgla projektā. "Apvienojot pasaules un lokālo pieredzi pareizā sinerģijā, mēs kopā ar pasūtītāju varēsim kartē iezīmētajiem punktiem piešķirt jau konkrētus apjomus un formas," sacīja Straume.
"Rail Baltica" reģionālie vilcieni pieturēs gan starptautiskajās stacijās, gan reģionālajās pieturvietās un attīstīs ātrumu līdz 200 kilometriem stundā. Uz "Rail Baltica" pamatlīnijas Latvijā projektēšanas darbos plānoti 16 mobilitātes punkti: Salacgrīvas, Tūjas, Skultes, Vangažu, Sauriešu apkārtnē, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē un Olaines, Ķekavas, Salaspils, Baldones, Iecavas un Bauskas apkārtnē, kā arī viena jauna 1520 milimetru platuma dzelzceļa pieturvieta Āgenskalnā, Rīgā, pie Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas.
Vingris uzskata, ka ar "Rail Baltica" mainīs iedzīvotāju pārvietošanās paradumus. "Cilvēkiem vairs nebūs sava dzīvesvieta jāpakārto tuvāk Rīgas vai savas apkaimes centram – tikpat labi varēs pārcelties dzīvot, piemēram, Bauskas vai Salacgrīvas tuvumā, un ātri un ērti sasniegt savu darbavietu. Tāpat tiks pavērtas iespējas veidot jaunas darba vietas reģionos vai pat strādāt kaimiņvalstīs, piemēram, Kauņā vai Pērnavā," stāstīja Vingris.
Paredzēts, ka reģionālajos mobilitātes punktos satiksies dažādi transporta veidi – dzelzceļš, reģionālie autobusi un pašvaldību sabiedriskais transports, privātās automašīnas, velosipēdi un citi mikromobilitātes rīki.
Atkarībā no prognozētā pasažieru skaita Latvijā plānoti trīs reģionālo staciju tipi – lielas, vidējas un mazas stacijas. Staciju dizains ir kā atsauce uz tradicionālajām Baltijas valstu ēku vertikālajām konstrukcijām un Baltijas jūru izmantojot kā iedvesmas avotu. Lielo "Rail Baltica" staciju ēku jumti tiks veidoti viļņoti. Staciju ēkas raksturo stiklota fasāde, kas ļauj telpas veidot gaišas un pārskatāmas, sienu dizainam izmantojot koka paneļu apdari. Koku paredzēts lietot arī stacijas iekštelpu mēbelēs. Stacijās paredzēts izmantot arī dažādas jaunās tehnoloģijas. Visas staciju ēkas būs gandrīz nulles emisijas ēkas ar augstām vides prasībām. Reģionālajās stacijās domāts arī par apkārtnes labiekārtojumu, lai pasažieri var ne tikai uzturēties pievilcīgā vidē, bet arī izmantot funkcionāli izplānotu, ērti lietojamu un labiekārtotu ārtelpu.
KONTEKSTS:
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2026. gada līdz 2030. gadam.
