Dzelzceļa līnija „Rail Baltica”, kas savienos Tallinu, Rīgu, Kauņu un Varšavu, no Eiropas Savienības (ES) fondiem ir saņēmusi jau 1,4 miljardus eiro. Projekts šogad varētu iegūt papildu finansējumu no pašreizēja ES daudzgadu budžeta līdzekļiem. Tomēr Eiropas Komisija tam ir izvirzījusi vairākus priekšnosacījumus. Viens no tiem ir efektīvākas projekta pārvaldības struktūras izveidošana. Proti, trīs nacionālo ieviesēju un kopuzņēmuma „RB Rail” integrēšana vienotā struktūrā.
EK Transporta un mobilitātes ģenerāldirektors Henriks Hololejs to atkārto pie katras izdevības. Tostarp šomēness Briselē notikušajā ''Rail Baltica'' forumā.
„Es tikai gribu, lai mēs visi to apzinātos, gluži tāpat kā to apzinās premjerministri, lai izvairītos no jebkādām domstarpībām nākotnē. Tā, lai neviens nevarētu teikt, ka viņš to nav zinājis. Baltijas valstis skaidri apzinās, kas ir jādara, lai saņemtu papildu finansējumu. Līdz šim priekšnosacījumi nav izpildīti. Bet es esmu optimists, ka visas valstis saprot, ka bumba tagad ir saņēmēju pusē,” uzsvēra Hololejs.
Tomēr Lietuvas valdībai šāda prasība nepatīk. Lietuvas transporta ministra vietnieks Gītis Mažeika uzstāj, ka pilnīga projekta vadības nodošana kopuzņēmuma rokās var radīt dažādus riskus. Tostarp jau iepriekš Lietuva ir piesaukusi drošības apsvērumus, jo dzelzceļam ir loma valsts aizsardzības plānos.
„Es nedomāju, ka šajā gadījumā derēs viens risinājums visiem. Mums ir jāiet uz priekšu soli pa solim, visu pārlieku nesasteidzinot,” iebilst Mažeika.
Tāpat izskan bažas, ka „Rail Baltica” nodošana kopuzņēmumam varētu nākotnē ietekmēt to, kas pārvalda dzelzceļa līniju uz Kaļiņingradu.
Var arī noprast, ka Lietuvas valdība netic tam, ka Eiropas Komisija patiešām atteiksies piešķirt līdzekļus. Transporta ministra vietnieks Mažeika saka, ka Briseles prasības ir mainījušās arī iepriekš.
„Pirms zināma laika valdīja spēcīgi uzskati ne tikai par ''Rail Baltica'' projektu, bet arī par dzelzceļa tirgu kā tādu. Piemēram, par to, kā mums būtu jāizturas pret Austrumiem un Rietumiem. Tagad izskatās, ka šī ārkārtīgi striktā pieeja ir mainījusies. Es uzskatu, ka ar ultimātiem neko nav iespējams panākt. Bet ir iespējams turpināt diskusijas. Un mēs tās turpinām,” sola Mažeika.
Turpretī Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle no Nacionālās apvienības uzskata, ka Eiropas Komisija šoreiz neblefo. Zīle, kurš ietilpst Eiropas Parlamenta neformālajā ''Rail Baltica'' draugu grupā, piekrīt tam, ka esošā vadības sistēma nav pārāk efektīva.
„Es domāju, ka Eiropas Komisijai ir jāuztur šis drauds. Un es domāju, ka labāk ir dabūt pērienu ar, iespējams, naudas nesaņemšanu šogad, bet ar cerību iegūt pozīciju daudzgadu budžetā un tomēr pabeigt šo [projektu]. Lai gan tas būtu ļoti sāpīgs trieciens projektam. Es neredzu citu iespēju. Pretējā gadījumā mēs mocīsimies visus nākošos gadus ar šo jautājumu,'' spriež Zīle.
Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) domā, ka visas trīs Baltijas valstis labi saprot notiekošo.
„Tas nav kritiski projekta īstenošanai. Tas ir vienkārši nepatīkami. Skaidrs, ka visas valstis to apzinās, bet Lietuvā ir savas nacionālās intereses, kuras, kā vienmēr, prevalē,” saka Linkaits.
Pašreizējā „Rail Baltica” pārvaldes struktūra savulaik tika izveidota kā kompromiss starp tiem, kuri vēlējās, lai katrā valstī par projektu atbildētu sava kompānija, un tiem, kuri gribēja vienotu ieviesēju. Rezultātā atbildības jomas tika sadalītas.
Par staciju būvniecību un tamlīdzīgiem jautājumiem katrā valstī atbild savs uzņēmums. Savukārt par sliedēm, signalizācijas sistēmām un citiem kopīgiem jautājumiem – kopuzņēmums „RB Rail”. Tomēr esošā pārvaldes struktūra ir izrādījusies lēna un nesaskaņu pilna. Līdz ar to tiek spriests par tās nomaiņu, lai dzelzceļa būve nekavētos.
Tajā pašā laikā dzelzceļa projektēšanu un būvniecību var turpināt arī tāpat kā līdz šim, nenoliedz Linkaits.
“Protams, ka var turpināt. Mēs no savas puses esam ieinteresēti koncentrēt [projekta pārvaldību] kopuzņēmumā “RB Rail”. Tā ir skaidra Latvijas valsts pozīcija. Es saprotu, ka Igaunijai tā ir līdzīga. Kompromisa risinājums būtu, lai mums vismaz netraucē veikt šo resursu koncentrēšanu,” savu viedokli pauž Linkaits.
Ministrs atteicās prognozēt, vai marta beigās iecerētajā Baltijas premjeru sanāksmē Viļņā varētu tikt panākts kāds izrāviens. Linkaits vien sacīja, ka diskusijas aktīvi turpinās visos līmeņos.
