16 stacijas "Rail Baltica" reģionālā maršruta tīklā tiks veidotas par mobilitātes punktiem. Tajos satiksies gan vilcieni, gan autobusi, kā arī tiks veidotas plašas iespējas novietot un atstāt dažāda veida privāto transportu, kā arī izmantot nomas braucamrīkus.
"Reģionos, kur pieturēs "Rail Baltica" reģionālie vilcieni, veidosies mobilitātes punkti. Šeit satiksies dažādi transporta veidi. Līdz ar to tad, kad sāks kursēt "Rail Baltica" reģionālie vilcieni,
tikpat labi varēs pārcelties dzīvot uz citām vietām tālāk no Rīgas, piemēram, Bauskas vai Salacgrīvas tuvumā, un ērti sasniegt savu darba vietu. Cilvēkiem vairs nebūs jāpakārto savas dzīves vietas tuvāk Rīgai vai savam apkaimes centram,"
sacīja "Eiropas Dzelzceļa līniju" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.
Vingris norādīja, ka tas, ka stacijas tiks būvētas pilnībā no jauna, ļauj tās veidot modernas un piemērotas visām mobilitātes punkta prasībām, nodrošinot gan elektrouzlādi, ceļu pievadus un citas nepieciešamības. Liela loma rezultāta sasniegšanā ir pašvaldībām. Viena vietvara, kura aktīvi iesaistījusies darbā, ir Iecavas novada dome. Tās vadītājs, Nacionālās apvienības pārstāvis Aivars Mačeks mobilitātes punktā saskata reģiona izaugsmes iespējas. Viņaprāt, lielāks ieguvums gan šajā vietā gūstams, izmantojot Iecavā paredzētās apkalpošanas stacijas sniegtās iespējas.
"Ap šo staciju nekas nav paredzēts liels, jo tur apkārt ir lauksaimniecības zemes un meža zemes, bet mums jau arī šī apkalpošanas stacija Iecavā, un tā gan ir saistāma kopā ar mūsu esošo dzelzceļa staciju, kur varētu tiešām būt nākotnē pietiekami liels potenciāls. Tagad, ja mums ir savienojums ar austrumiem–rietumiem, tad šis varētu būt tas krustpunkts, kur varētu savienoties arī ziemeļi–dienvidi," teica Mačeks.
Vilciens kā mugurkauls un pārējie transporta veidi kā savienojošs tīkls ap šiem mobilitātes punktiem. Tā vajadzētu strādāt jaunajai sistēmai. Darbu pie autobusu maršrutu izveides, kā arī laiku sinhronizēšanas, lai iedzīvotājiem starp braucieniem nebūtu jāgaida pārlieku ilgi, kopā ar iesaistītajiem palīdz plānot Autotransporta direkcija. Tās vadītājs Kristiāns Godiņš projektu vērtē atzinīgi.
"Mēs skatāmies pozitīvi tāpēc, ka tas ir variants, kā paplašināt kādus dzelzceļa savienojumus.
Protams, paliek vēl dienas kārtībā vēl ļoti daudzi jautājumi. Jo ar infrastruktūru viss nebeidzas. Tur ir jautājums par to, cik liela tā kustība būs, cik bieži vilciens būs, vai ieņēmumi no biļetēm spēs kompensēt izdevumus un vai valsts dotācija būs nepieciešama.
Ja jā, tad cik lielā apmērā. Tā kā te ir vēl daudz jautājumu, kas ir dienas kārtībā un skaidrojami un precizējami," atzina Godiņš.
Gan Autotransporta direkcijas vadītājs Godiņš, gan arī "Eiropas dzelzceļa līniju" valdes priekšsēdētājs Vingris vēlas redzēt dzelzceļu kā transporta mugurkaulu un galveno izvēli, tādēļ uzsvēra, ka maršrutos, kuros kursēs vilcieni, krasi jāsamazina autobusu plūsma, taču Iecavas domes vadītājs Mačeks gan aicināja neizteikt pārsteidzīgus spriedumus, jo jāredz, kā jauno kārtību pieņems iedzīvotāji un vai visi to varēs arī atļauties.
