Dienas ziņas

Skolēni piedalās Meža dienā

Dienas ziņas

Profesionālās izglītības iestāžu studenti prezentē biznesa plānus

Ieguvumi no "Rail Baltica" izveides pārsniegs 16 miljardus eiro

«Rail Baltica» kopējās izmaksas Baltijas valstīs sasniegšot 5,8 miljardus eiro

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

No katra ieguldītā eiro “Rail Baltica” projekta attīstībā nākamo 35 gadu laikā Baltijas valstis nopelnīs vismaz sešus eiro. To pirmdien, iepazīstinot ar aprēķiniem par projekta rentabilitāti, konferencē atzina auditorkompānijas "Ernst & Young Baltic" pārstāvji. Kaut arī līnija ilgtermiņā nesīs peļņu, pirmos piecus gadus tā prasīs vairāku desmitu miljonu dotācijas.

Eiropas platuma sliežu ceļš “Rail Baltica” būs pēdējo gadu vērienīgākais un dārgākais Baltijas valstīs realizētais projekts. Tā kopējās izmaksas plānotas 5,8 miljardu eiro apmērā.

Igaunijā projekta izmaksas sasniegs 1,346 miljardus eiro, tostarp nacionālā līdzfinansējuma daļa būs 268 miljoni eiro, Latvijā – 1,968 miljardus eiro, no kuriem nacionālā līdzfinansējuma daļa būs 393 miljoni eiro, bet Lietuvā – 2,473 miljardi eiro, tostarp nacionālā līdzfinansējuma daļa būs 493 miljoni eiro.

Savukārt kopējie ieguvumi nākamajos gados būs 16,2 mijardi eiro. Ieguvums no katra projektā investētā eiro būšot gandrīz seši eiro. Tā aprēķinājusi auditorkompānija "Ernst & Young Baltic". Eksperti gan uzsver – pirmos piecus gadus līnija būs dotējama.

"Pašreizējie aprēķini liecina, ka līnija būs subsidējama pirmos piecus gadus, ka pasažieru un kravu potenciāls nav realizējams uzreiz. Pēc tam turpmāks atbalsts vairs nebūs vajadzīgs. [..] Tie būtu nepilni 30 miljoni visām trim Baltijas valstīm," teica pārstāvis Nauris Kļava.

Saskaņā ar auditoru aprēķiniem, pēc līnijas izbūves 2026. gadā pārvadāto kravu apjoms būs vien divi miljoni tonnu gadā. Savukārt pēc nepilniem 20 gadiem prognozēti 20 miljoni tonnu. Visu trīs Baltijas valstu satiksmes ministri gan pārliecināti, ka līnijai ir ne tikai pasažieru, bet arī kravu plūsmas potenciāls.

"Savā runā uzsvēru, cik nozīmīga ir Somijas iesaiste šajā projektā, Polijas iesaiste šajā projektā [..] arī Ķīnas iniciatīva "One belt One road" ievieš lielas korekcijas.

Ja mēs to projektu varam veidot kā multimodālu savienojumu, tad projekts ir pašpietiekams un nodrošinās savu dzīvotspēju," teica Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība).

Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis atzīmēja, ka, viņaprāt, “Rail Baltica” būsu jāsāk popularizēt. "Šobrīd mūsu rīcībā ir tikai padomju laika dzelzceļa sistēma, pa kuru vilciens no Viļņas var aizbraukt uz  Tallinu. Tomēr Lietuvai ir savienojums ar Poliju. Tādējādi, ja mēs šo līniju popularizēsim un mums  jau būs zināms kravu apjoms esošajā sistēmā, mēs  potenciālajiem sadarbības partneriem jau varēsim uzrādīt reālu biznesu."

Savukārt Igaunijas ekonomikas un komunikācijas ministre Kadrija Simsone uzsvēra, ka Igaunijai jau šobrīd ir speciāla kravu līnija starp Somiju un Mūgas ostu. "Tajā pašā laikā mēs esam parakstījuši īpašu dokumentu par zemjūras tuneļa būvniecības izpēti starp Somiju un Igauniju, kas pievienotos “Rail Baltica”. Pagaidām šis projekts vēl nav ieviests dzīvē, tomēr tā ir nākotne."

Par dzelzceļa izbūvi atbildīgā kopuzņēmuma "RB Rail" vadītāja Baiba Rubesa ir pārliecināta – projektu virzību apturēt vairs nevar, tomēr finansēšans riski saglabājas. "Riski ir saistīti ar divām lietām. Neviens nezina, kāds būs [Eiropas Savienības budžets] pēc "Brexit"."

Aplēsts arī, ka "Rail Baltica" projekts radīs vai saglabās 13 000 darbvietu būvniecības jomā un vairāk nekā 24 00 darbavietu ar to saistītajās nozarēs.

Tiek paredzēts, ka projekts radīs iekšzemes kopprodukta multiplicējošo jeb netiešu efektu vēl papildu divu miljardu eiro vērtībā.

Projekts veicinās vēl ciešāku Baltijas valstu uzņēmējdarbības integrāciju, kā arī ļaus vairāk piekļūt reģionā sniegtajiem izklaides, kultūras un citiem pakalpojumiem.

2030. gadā "Rail Baltica" infrastruktūras – sliežu ceļu, elektriskās vilces infrastruktūras, tiltu/tuneļu, terminālu un staciju – uzturēšanas izmaksas sasniegs 58,9 miljonis eiro gadā visai dzelzceļa līnijai visās trīs projekta dalībvalstīs.

"Jaunā izmaksu un ieguvumu analīze no jauna apstiprina projekta ekonomisko pamatojumu un augstu pievienoto vērtību, papildus sniedzot nepieciešamos atjauninātos rādītājus projekta turpmākai finansēšanai no Eiropas Savienības un projekta dalībvalstu budžetiem," norāda AS "RB Rail" pārstāv Ilze Rassa. 

Iepriekšēja, 2011. gadā veiktā "AECOM" pētījumā projekta kopējās izmaksas aplēstas 3,68 miljardu eiro apmērā.

Tostarp Latvija izmaksas šim projektam iepriekš bija plānotas1,27 miljardu eiro apmērā. Tāpat, salīdzinot ar iepriekšējo pētījumu, augusi potenciālā biļetes cena maršrutā Rīga-Tallina.

Iepriekšējā pētījumā lēsts, ka brauciens ar vilcienu no Rīgas uz Tallinu varētu maksāt 26 eiro, bet tagad biļetes cena tiek prognozēta 38 eiro apmērā.

Kā zināms, "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērsos Latvijas teritoriju 263 kilometru garumā un stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldības teritoriju.

"Rail Baltica" ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, vairāk nekā 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā. 

Pirmos dzelzceļa līnijas celtniecības darbus plānots sākt 2019 gadā, bet pilnībā pabeigt 2026. gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti