«Rail Baltica» koordinācijas padome Rīgā kopš 2017.gada sanākusi vien divas reizes

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Vērienīgajā dzelzceļa infrastruktūras projektā „Rail Baltica” šis gads iezīmēs svarīgu pāreju no plānošanas pie projektēšanas. Tādēļ jo lielāka loma būs arī 2017. gada nogalē dibinātajai Pārinstitucionālās koordinācijas padomei. Taču gandrīz pusotra gada laikā padome sanākusi vien divas reizes.

ĪSUMĀ:

  • Padomes mērķis - sekmēt vilciena trases integrāciju Rīgā.
  • Padomi vada satiksmes ministrs un Rīgas mērs.
  • Kopš 2017. gada tā sanākusi divas reizes.
  • Pilsētplānotājs Celmiņš: Ko tā padome koordinē, ja tai nav jāsanāk 12 mēnešus?
  • „RB Rail” reģionālais vadītājs Bramanis: Līdz šim padomes darba rezultāts nav izcils.
  • Bramanis: „Rail Baltica” ienākšana pilsētā nav tikai Rīgas, bet visas valsts jautājums.
  • Rīgas mērs gaidīja, kad būs jaunais satiksmes ministrs, gaida iniciatīvu no viņa.
  • Ministrs Linkaits norāda uz Rīgas atbildību.
  • „Rail Baltica” projekta ieviesēja Latvijā: Padomes reto tikšanos dēļ vēl nekas nav nokavēts.

Padomes mērķis ir sekmēt ātrvilciena trases integrāciju Rīgā un ar to saistītās pārmaiņas pilsētvidē, identificēt problēmas un sniegt priekšlikumus finansējuma piesaistei.

Bet pilsētplānotāji bažījas, ka padomes pasivitāte liecina par joprojām nenopietnu politiķu attieksmi pret šī vērienīgā projekta ietekmi uz Baltijas lielāko pilsētu.

Saskaņā ar valdības lēmumu „Rail Baltica” projekta Rīgā koordinācijas padomē ir 20 dalībnieki – to kopīgi vada satiksmes ministrs un Rīgas mērs, bet piedalās arī daudzu valsts, pašvaldības un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

«Rail Baltica» koordinācijas padome Rīgā kopš 2017.gada sanākusi vien divas reizes
00:00 / 03:52
Lejuplādēt

Uz papīra izklausās labi. Dzīvē – kopš 2017. gada beigām padome sanākusi vien uz divām sēdēm, pēdējo reizi – pirms gada.

Par īsti nopietnu attieksmi tas neliecina, uzskata pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš, kurš aktīvi seko „Rail Baltica” projektam.

„Jautājums, ko tieši [šī padome] koordinē, ja tai nav nepieciešams sanākt 12 mēnešus?” retoriski vaicāja Celmiņš.

“Man liekas, ka daudzdzīvokļu namā cilvēki sanāk biežāk, lai apsaimniekotu savu kāpņutelpu vai notīrītu sniegu. Ja mēs sakām, ka šis ir lielākais projekts simtgadē, bet tam nevajag sanākt pat reizi gadā, nu – tas ir jautājums,” sacīja Celmiņš.

Padome uz sēdēm sanākusi 2017. gada 1. novembrī un 2018. gada 9. februārī.

Uz jautājumu, vai tas ir pietiekami, kopuzņēmuma „RB Rail” reģionālais vadītājs Ģirts Bramanis atbildēja diplomātiski: „Šim formātam ir labs potenciāls.”

Uz jautājumu, ciktāl šis potenciāls līdz šim izmantots, Bramanis atbildēja jau skarbāk:

„Šīs divas reizes diskusija koncentrējās uz posmu starp Lāčplēša ielu un Jelgavas ielu, uz šo [centrālās dzelzceļa] stacijas iepirkuma tvērumu. Gala rezultāts ir, ka mēs aptuveni zinām, kur nolaižas riteņbraukšanas josla. Vai šis ir izcils rezultāts un pilnībā izvērtēts jautājums – manuprāt, nē.”

Bramanis uzsvēra – „Rail Baltica” ienākšana galvaspilsētā nav tikai Rīgas, bet visas valsts jautājums.

„Un arī valstiskā līmenī ir jābūt uzstādījumam – neskatoties uz politiskām piederībām vai dažādiem viedokļiem – ko mēs vēlamies. Un tam „ko mēs vēlamies” būtu jābūt - skaidri apzināties iespējas un aktīvi visām iesaistītajām pusēm strādāt kopā,” sacīja Bramanis.

Par politiķu vēlmi aktīvi strādāt kopā gan pagaidām pārliecība nerodas. Padomi var sasaukt tās vadītāji – Rīgas mērs vai satiksmes ministrs.

Kopš pērnā februāra to nav izdarījis ne viens, ne otrs. Mērs Nils Ušakovs („Saskaņa”) ar preses padomnieces Lailas Ivānas starpniecību Latvijas Radio rakstiski atbildēja, ka esot gaidījis, kad būs jauns ministrs (rudenī bija Saeimas vēlēšanas). Pats esot gatavs tikties “jebkurā laikā”, bet uzskata, ka iniciatīva būtu jāizrāda tieši jaunajam ministram.

Taču jaunais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) pagaidām konkrētu atbildi nesniedz un norāda arī uz Rīgas atbildību.

„Lai šādas sanāksmes sanāktu, ir vajadzīgs sagatavošanas darbs, ir vajadzīgs par kaut ko vienoties un kaut ko nolemt. Pašlaik no Rīgas pilsētas puses īsti nav intereses,” atzina ministrs.

Uz norādi, ka arī viņam ir tiesības sasaukt padomes sēdi, Linkaits atbildēja: „Mēs vispirms sakārtosim situāciju pašu mājās, savstarpējā koordinācijā starp valsts institūcijām arī ir problēmas, ko risināt. Tiklīdz būsim ar to tikuši galā, protams, organizēsim sanāksmes arī ar iesaistītajām pusēm, ne tikai ar Rīgas pilsētu. Ir ļoti daudz neatrisinātu jautājumu arī ar autoostu, ar privāto apsaimniekotāju Centrālajai dzelzceļa stacijai, kur arī šī sadarbība varētu būt labāka.”

Tam, ka padomei būtu jāsanāk biežāk, piekrīt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta profesionāļi, kuri ikdienā strādā ar „Rail Baltica” saistītiem jautājumiem.

Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja Ilze Purmale gan norādīja, ka „tā kā ir bijis tāds pārtraukuma vai klusuma periods arī speciālistu līmenī, ar kuriem mēs regulāri sadarbojāmies un sazinājāmies tieši saistībā ar konkrētiem risinājumiem, tad es pieņemu, ka tāpēc pārtraukums ir arī augstākajā līmenī”.

“Kamēr nav precīzas skaidrības par iepirkuma rezultātiem un visām pārējām lietām, droši vien tāpēc pārtraukums arī ir izveidojies,” sprieda Purmale.

„Rail Baltica” projekta ieviesēja Latvijā – „Eiropas dzelzceļa līniju” Attīstības un komunikācijas departamenta direktors Agnis Driksna gan mierina, ka padomes reto tikšanos dēļ vēl nekas nav nokavēts. Pagaidām.

„Darba līmenī mēs ar iesaistītajām pusēm tiekamies faktiski katru otro dienu. Stratēģiskajā līmenī vienmēr ir jautājums par to, kādi lēmumi kurā brīdī ir jāpieņem. Un es domāju, ka tie jautājumi neizbēgami būs šī gada dienaskārtībā. Gan par infrastruktūru, gan vēlāk – par pilsētas sakārtošanu, gan lokālplānojumu skatīsies, kā „Rail Baltica” varētu tikt integrēts ar pilsētas komunikāciju tīklu un visu pārējo,” norādīja Driksna.

“Tā kā es negribētu teikt, ka kaut kas ir ļoti nokavēts, bet šis ir tas moments, kad tas ir jādara. Vai nu tagad, vai nekad,” viņš piebilda.

„Rail Baltica” būvdarbi Rīgā varētu sākties 2022. gadā. Lielākie no tiem būs Centrālās dzelzceļa stacijas, jauna dzelzceļa tilta un Pārdaugavas tuneļa izbūvi. Visai „Rail Baltica” skartajai teritorijai pašlaik tiek izstrādāts lokālplānojums.

KONTEKSTS:

Latvija, Lietuva un Igaunija sagaida, ka “Rail Baltica” dzelzceļa līnija būs atklāta satiksmei 2026. gadā. Iecerēts, ka Eiropas platuma sliežu dzelzceļa projekts “Rail Baltica” savienos Tallinu ar Varšavu. "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērsos Latvijas teritoriju 263 kilometru garumā un stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldības teritoriju.

Kopējās izmaksas tiek lēstas ap 5,8 miljardiem eiro, un 85% no tām segs no Eiropas infrastruktūras savienošanas fonda.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti