Sadaļas Sadaļas

«Rail Baltica» būve radīs ap 37 000 darbavietu; bažas par darbaroku trūkumu

Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" tuvākajos gados Baltijas valstīs radīs ap 13 000 jaunas darbavietas – tik daudz darbinieku vajadzēs dzelzceļa līnijas būvniecībai, bet vēl ap 24 000 jaunas darbavietas radīsies ar projektu saistītajās nozarēs. To intervijā Latvijas Radio stāstīja "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Intervija ar "Eiropas dzelzceļa līniju" valdes priekšsēdētāju Kasparu VingriDaira Zīle

Viņš stāstīja, ka dzelzceļa līnijas būvniecība visās trijās Baltijas valstīs vēl tikai uzņem apgriezienus. Pēdējos vairāk nekā piecos gados visās trijās Baltijas valstīs projekta mērķa īstenošanai bija iesaistīti jau vairāki simti darbinieki. 

"Jau tuvākajos gados, turpinot projekta "Rail Baltica" attīstības nākamos posmus, tiks radītas līdz 13 000 jaunas darba vietas dzelzceļa un ar to saistītajās būvniecības nozarēs un vairāk nekā 24 000 saistītajās nozarēs – tādās kā loģistika, ražošana, viesmīlība. Tas nozīmē, ka izglītības sistēmai ir jābūt gatavai piegādāt šos jaunos speciālistus," teica Vingris.

Pašlaik Baltijas valstu "Rail Baltica" ieviešanas uzņēmumos strādā starptautiski speciālisti un vēl vairāk šādu starptautisku speciālistu ir iesaistīti būvprojekta izstrādē un būvniecībā.

Jautāts, vai izglītības jomā Latvijā būs jādomā par kādām īpašām programmām nepieciešamo speciālistu apmācībai, Vingris atbildēja apstiprinoši. Taču ne mazāk aktuāli ir domāt par studentu intereses veicināšanu par dzelzceļa jomu.

«Rail Baltica» būve radīs ap 37 000 darbavietu; bažas par darbaroku trūkumuViktors Demidovs

"Ikdienā vadot uzņēmumu, jāsastopas ar apstākļiem, ka šis reputācijas darbs ir visai izaicinošs, un redzam, ka jauno speciālistu apjoms nav pietiekams," sacīja Vingris. Viņš zināja stāstīt, ka Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) no 2016. līdz 2018. gadam bijuši tikai 40 dzelzceļa inženieru pieteikumi, 2021. gadā – vien pieci. Arī profesionālajās izglītības iestādēs dzelzceļa joma nav pieprasītākā, lai arī tā aptver plašu specialitāšu spektru, tostarp būvdarbus.

Vaicāts, kur tad šādus speciālistus nākotnē gūt un vai "Rail Baltica" projektā varētu iesaistīt tos cilvēkus, kas zaudēja darbu "Latvijas dzelzceļā", Vingris atzina:

"Noteikti šāda pāreja ir iespējama un pat ļoti vēlama, jo šiem speciālistiem jau ir dzelzceļa jomas pamats. Tomēr skaidrs: lai strādātu ar jaunās sistēmas ātrgaitas dzelzceļu, viņiem būtu nepieciešama pārkvalifikācija.

Bez šaubām, tad šāda iespēja būtu. Šobrīd mēs jūtam, ka arī tie darbinieki, kas jau ir iesaistīti būvniecībā vai projektēšanā, savu kvalifikāciju iegūst ne tikai no iepriekš iegūtās izglītības, bet caur pieredzi, kas ir iegūta, arī iepriekš strādājot ārzemēs."

Tuvākajos gados Latvijā parādīsies jaunas tehnoloģijas dzelzceļa jomā turklāt vidējais vecums šajā nozarē nodarbinātajiem ir 47 gadi, tāpēc jomai būs vajadzīgi tūkstošiem speciālistu, konferencē par iespējām un izaicinājumiem dzelzceļā atzina arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits no Jaunās konservatīvās partijas.

Linkaits atzīst, ka būtu jāmainās Latvijas izglītības sistēmai dzelzceļa jomā, pievēršot lielāku uzmanību starptautiskajai sadarbībai.

“„Erasmus+ programmas izmantošana, pedagogu savstarpējā apmaiņa. Mēs droši vien neko jaunu Latvijā neizgudrosim attiecībā uz to, kādas ir tehnoloģijas un kādas tiks ieviestas tuvākajos gados Latvijā dzelzceļa sistēmā. Tāpēc mums ar steigu kaut vai jākopē tas pasniegšanas veids un tās programmas, kas darbojas citās valstīs,” sacīja Linkaits.

Viena no izglītības iestādēm, kur var iegūt dzelzceļa nozarei nepieciešamās prasmes un iemaņas, ir Rīgas Valsts tehnikums. Tā vadītāja Dagnija Vanaga pastāstīja, ka iestāde gatavo plaša spektra speciālistus dzelzceļa jomā.

„Kā tāds lepnums mums ir iespēja piedāvāt audzēkņiem apgūt elektrotehniķa specialitāti tieši šajās skaistajās elektrotehniķu laboratorijās, kur mēs varam papildus piedāvāt iegūt alternatīvu enerģiju, izmantojot ūdeņradi, vēja ģeneratoru, saules kolektorus,” sacīja Vanaga.

Tehnikums tuvākajā nākotnē plāno atvērt jaunas programmas, kurās varēs apgūt sliežu un tiltu būvtehniku.

KONTEKSTS:

Sākusies "Rail Baltica" būvniecības fāze. 2021. gadā Latvijā notiks jau divu lielu "Rail Baltica" trases posmu būvdarbi: lidostā "Rīga" un Rīgas Centrālajā stacijā, kur darbi tika sākti novembra beigās. Visā Latvijas teritorijā norit "Rail Baltica" pamata trases projektēšanas darbi. 

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026. gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt