Septiņas ēkas ir kopējais skaits, ko Latvijā, visos 360 kilometros, vajadzēs nojaukt vai daļēji nojaukt. Pārsvarā tās ir neapdzīvotas un neizmantotas ēkas, kas atrodas dzelzceļa koridorā Rīgā, LTV raidījumam "4.studija" apliecināja “Rail Baltica Latvija” telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.
“Atsavināšana balstās uz diviem pamata principiem. Pirmā ir tirgus vērtība plus izdevumi, kas ir saistīti ar atsavinājumu vai zaudējumu. Tirgus vērtību nosaka sertificēts speciālists, un īpašnieks pats uzskaita zaudējumus, kas radušies šajā procesā. Ja zemes īpašnieks nepiekritīs valsts novērtējumam, viņš varēs piesaistīt arī sava nekustamā īpašuma speciālistu. Otrs princips ir īpašnieka saruna ar valsti, kurā noris savstarpēja vienošanās pēc likumiem, vērtības un saistītajiem zaudējumiem,” stāsta Balgalis.
Tomēr pateikt, ka savu tēva zemi nevienam neatdošu, arī nevarēs.
“Ja neatdodam savu zemi, tad nav panākta vienošanās un noris piespiedu atsavināšana, īpašniekam tiek izmaksāta tā vērtība, kas no valsts puses tiek uzskatīta par atbilstošu,” skaidroja Balgalis.
Valdis Cibulis ir īpašnieks zemei, kuru atsavinās, tomēr viņš ar to ir samierinājies. Viņš cer, ka zemes atsavināšanas laikā zemes gabals tiks pienācīgi novērtēts.
“Es ceru, ka dzīvojam tiesiskā valstī un tie laiki, kad privātīpašumi bija rindas galā aiz valsts īpašumiem, ir beigušies. Man liekas, ka beidzot ir pienācis brīdis, ka tu kā valsts pilsonis un īpašnieks esi primārais,” sacīja Cibulis.
Jau septembrī projekta īstenotāji ar zemes īpašniekiem sazināsies atsevišķi, bet pats atsavināšanas process sāksies nākamgad.
Jau ziņots, ka 9. augustā valdība akceptēja Satiksmes ministrijas piedāvāto "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas trases izvietojumu Latvijas teritorijā, tostarp Salacgrīvas posmā atbalstot variantu, pret kuru iebildusi pati pašvaldība un tās iedzīvotāji. Tomēr ministrijām uzdots konsultēties ar Eiropas Komisiju (EK) par Salacgrīvas posma variantu, kas skar dabas teritoriju "Natura 2000".
Ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības sagatavošanas darbus Latvijā un Igaunijā plānots uzsākt 2018.gadā, bet reāla dzelzceļa līnijas izbūve varētu sākties 2019.-2020.gadā.
