Raidījums vēsta, ka Kalē telšu apmetnēs mitinās aptuveni četri tūkstoši nelegālo imigrantu, lielākoties musulmaņi no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem. Līdz ar Francijas policijas uzsākto nelegālo telšu nometņu - tā saukto "džungļu" likvidēšanu - daudz aktīvāk un vardarbīgāk migranti rīko nekārtības uz autoceļiem un uzbrūk kravas auto. Par upuriem bieži kļūst arī tālsatiksmes šoferi no Latvijas.
Kravu pārvadātāja "Hanza ekspedīcija" automašīnas cietušas brīdī, kad Latvijas šoferis centies brīdināt priekšā esošo furgonu, ka migranti tajā laužas iekšā. Pēc "Hanza ekspedīcija" Transporta daļas vadītāja Aigara Macanova stāstītā, viens no imigrantiem pienācis klāt, iestis pa stiklu un mašīnas stūrī "skaistu" bukti un tāpat visi sarāpušies iekšā.
"Pa rāciju aizmugurē stāvošā mašīna noziņoja, ka arī viņam rāpjas iekšā. Tad sākās kustība, un pirms ostas viņus visus zvejoja ārā. Cilvēki ir noskaņoti visai agresīvi, par katru varīti grib tikt iekšā, grib tikt pāri," raidījumam stāstīja Macanovs.
Latvijā lielākā starptautisko kravu pārvadāšanas uzņēmuma "Kreiss" furgoni dodas cauri nelegālo imigrantu apsēstajai Kalē aptuveni 80 reižu mēnesī. Ne tik bieži kā agrāk, bet cieš arī viņu automašīnas. "Aplauž spoguļus, sit stiklus ārā, ar akmeņiem metuši logos, vējstiklos. Tur visu laiku skrien pie tām mašīnām. Ja mašīna apstājas korķī, tad vispār trakums. Tur vispār no mašīnas nelien ārā, jo tas ir dzīvībai apdraudoši," stāstīja "Kreiss" Transporta nodaļas vadītājs Edgars Modrovs. Tieši migrantu dēļ Kalē tagad šis kravu pārvadātājs nomaina atslēgu mehānismus pilnīgi visiem furgoniem.
Raidījums vēsta, ka nepieļaut migrantu ierāpšanos kravas furgonā ir finansiāli svarīgi. Ja kravas nodalījums ir bojāts, klienti atsakās pieņemt preci, tā ir jāiznīcina, un tieši pārvadātāja uzņēmumiem jāsedz zaudējumi. Cik lieli tie līdz šim bijuši, uzņēmumā neatklāj.
Nelegālo imigrantu dēļ Latvijas kravu pārvadātājiem ir arī citi būtiski zaudējumi. Apdrošināšanas kompānijas pacēlušas apdrošināšanas maksu, jo migranti tiek uzskatīti par risku kravām, automašīnām un šoferiem.
Pārvadātāju asociācijā "Latvijas auto" savukārt uzsver - zaudējumus rada arī naudas sodi, ko uzliek Lielbritānijas robežsargi, ja furgonā atklāj noslēpušos nelegālos imigrantus. "Soda apmērs ir liels, mērojams vairākos tūkstošos sterliņu mārciņu, bet tas nav pats galvenais. Atsevišķos gadījumos tas aizgājis līdz pat cietumsodam, ja tiek pierādīta šofera vaina. Tie ir Latvijas šoferi, kas par to ir sēdējuši. Tieši tā - Latvijas šoferi. Tie gadījumi nesamazinās," raidījumam atzina pārvadātāju asociācijas "Latvijas auto" vadītājs Valdis Trēziņš.
Bieži vien šoferiem nemaz nav citas izvēles, kā ļaut migrantiem noslēpties kravās, jo viņi piedraud ar nažiem vai ieročiem. "Ja grupējums sastāv no 20 cilvēkiem, kas lien piekabē iekšā, viens šoferis viens pats tur neko nevar izdarīt. Tie imigranti dod saprast - sēdi klusi, citādi būs problēmas," stāstīja Modrovs. Šis ir arī viens no iemesliem, kāpēc, piemēram, "Kreiss" ir radījis speciālu braukšanas maršrutu tā, lai nebūtu nepieciešamības apstāties Francijā. Šoferiem tiek sūtīta instrukcija, cik tuvu ostai drīkst apstāties, pretējā gadījumā viņi iebrauc bīstamajā zonā.
Pagaidām ne asociācija "Latvijas auto", ne kravu pārvadātāji nav vērsušies Latvijas Ārlietu ministrijā un Iekšlietu ministrijā ar lūgumu caur diplomātiskajiem kanāliem izdarīt spiedienu uz Franciju. Tiesa, Francijas policijas centieni situāciju Kalē apkārtnē uzlabot līdz šim cietuši neveiksmi.
