Smiltsērkšķu audzētāju apvienības biedrs Andrejs Brūvelis Tukuma novadā smiltsērkšķu krūmu plantācijā atrāda uz speciāla līmpapīra saķertos kaitēkļus, kas posta ražu. Tieši patlaban, pateicoties siltajam laikam, ir smiltsērkšķu raibspārnmušas izlidošanas periods. Kaitēklis dēj oliņas ogās, un zaudējumi manāmi vien ražas laikā rudenī.
''Tad, kad oliņa ir iedēta, to mēs nevaram pamanīt, to var tikai ar mikroskopu ieraudzīt. Tad, kad jau izšķiļas kāpurs, tas ļoti ātri aug un ēd augli no iekšpuses. Ogas sabrūnē un rezultātā izskatās teju kā tukšas rozīnes.
Pašam krūmam ļaunumu muša nenodara, tā rada mums konkurenci uz augļa novākšanu,'' stāsta Brūvelis.
Līdz šim Latvijā nav reģistrēti ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi tieši šī kaitēkļa ierobežošanai. Turklāt smiltsērkšķu audzētājiem iepriekš nav bijusi vajadzība laukus miglot, taču audzētāji šeit veic pirmos izmēģinājumus, jo problēma kļuvusi aktuālāka ik gadu:
''Tas būs eksperiments, jo šis līdzeklis vēl Latvijā nav reģistrēts, un mums bija jāpērk speciāla atļauja, lai mēs to varētu lietot. Tas ir no Polijas, tur to sekmīgi lieto pret saldo ķiršu mušu. Pērn es mēģināju četrus dabīgus aizsarglīdzekļus uz augu bāzes, bet nekas nelīdzēja pret šo kaitēkli.''
Arī Valsts augu aizsardzības dienests apstiprina, ka smiltsērkšķu stādījumos visos Latvijas reģionos uz izliktajiem līmes vairogiem konstatēta smiltsērkšķu raibspārnmušas masveida izlidošana.
''Siltās dienas ir veicinājušas smiltsērkšķu raibspārnmušu izlidošanu un ogu gatavošanos, tāpēc smiltsērkšķu audzētājiem jāizliek dzeltenie līmes vairogi, lai ierobežotu mušas populāciju. Tie jānovieto smiltsērkšķu dienvidu (saulainajā) pusē uz sievišķajiem augiem un regulāri jāpārbauda,'' iesaka dienesta speciāliste Linda Būcēna.
Tāpat eksperti norāda, ka ir būtiski savākt un iznīcināt arī bojātās ogas, tiklīdz parādās pirmās bojājuma pazīmes un tās nedrīkst nomest dārzā vai kompostēt. Plašāku informāciju par smiltsērkšķu raibspārnmušas ierobežošanu var atrast augu aizsardzības dienesta mājaslapā.