Radio aktualitāti klausītāju un reklāmas devēju ausīs nezaudē. Kāda ir šī medija nākotne Latvijā?

Pēdējo sešu mēnešu laikā radio vismaz reizi dienā klausījās viens miljons 28 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem. Viens radio klausītājs vidēji dienā radio klausīšanai veltījis 4 stundas un 13 minūtes, tā liecina jaunākais “Kantar” pētījums. Latvijas Radio aptaujātie eksperti uzsvēra, ka radio kā medijs savu aktualitāti nezaudē nedz klausītāju, nedz reklāmas devēju acīs un tas ir spēcīgs konkurents citiem medijiem, piesaistot auditoriju un reklāmas devējus. 

Radio aktualitāti klausītāju un reklāmas devēju acīs nezaudē. Kāda ir šī medija nākotne Latvijā?
00:00 / 05:04
Lejuplādēt

„Patlaban Latvijā ir 27 radio mediju uzņēmumi ar 38 radio programmām,” pastāstīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle Ieva Kalderauska. Viņa atklāja, ka šogad programmu skaits ir nedaudz palielinājies. Iemesli ir dažādi. Piemēram, iepriekšējos gados notikusi atsevišķu uzņēmumu iekšējā apvienošanās.

“Tāpat bija vairāki darījumi, kur lieli mediju uzņēmumi iegādājās mazākus radio uzņēmumus – gan finansiālu, gan biznesa apsvērumu dēļ. Kopumā radio tirgus ir pietiekami patstāvīgs, attīstās,” atzīmēja Kalderauska.

No 38 programmām deviņas ir nacionāla līmeņa, – tās, kuru apraide aptver visvairāk iedzīvotāju. Kalderauska norādīja, ka radio visvairāk cilvēku klausās klasiskā veidā radioviļņos.

„Tos cilvēki pamatā patērē un klausās, piemēram, braucot automašīnā. Un šāda veida satura patēriņš varētu būt mūžīgs. Taču, protams, ka, attīstoties tehnoloģijām, cilvēki aizvien vairāk satura patēriņam un radio klausīšanai sāk izmantot citas platformas. Proti, dažādas digitālās platformas. Ir radio, kas savu saturu izvieto arī interneta mājaslapā, un ir radio, kas arī veido saturu, filmējot, veidojot audiovizuālu saturu, un liek šīs satura vienības arī savās mājaslapās. Ir radio, kas plāno vai mēģina attīstīties digitālā vidē un izstrādā aplikācijas,” skaidroja Kalderauska. 

2021. gada dati tiek iesniegti un nav vēl apkopoti, bet 2020. gadā radio uzņēmumu kopējais apgrozījums Latvijā bija 6,7 miljoni eiro un, salīdzinot ar 2019. gadu, kopējais apgrozījums sarucis par 20%. Lielāko daļu no radio ieņēmumiem veido reklāmas ieņēmumi.

„Es radio uzņēmumiem esmu jautājusi vairākas reizes, kā tie jūtas sakarā ar to, ka sabiedriskie mediji vairs nav reklāmas tirgū. Uzņēmumi godīgi atzina, ka to ir šobrīd grūti pateikt, jo kovida dēļ reklāmas ieņēmumi strauji samazinājās. Bet ļoti iespējams, ja sabiedriskie mediji nebūtu izgājuši no reklāmas tirgus, tad komercradio situācija būtu vēl smagāka, nekā tā bija. Bet, ja salīdzinām apgrozījumus, tad visu komercradio gada apgrozījums ir ievērojami mazāks nekā Latvijas Radio gada apgrozījums, kas 2020. gadā bija 10 miljoni eiro. Protams, Latvijas Radio sešās programmās ir cita veida saturs nekā komercradio – vairāk ziņu, informatīvi analītisko raidījumu, kuru veidošana maksā dārgāk,” atzīmēja Kalderauska.

Kopumā radio reklāmas tirgū ieņem nozīmīgu daļu – 2021. gadā tie bija 13%. 

Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa sacīja, ka vidēji šāda reklāmas tirgus daļa radio ir ik gadu. Nedaudz lielāka tā bija 2019. gadā – 13,7%. Liepiņa pauda, ka Latvijas Radio iziešana no reklāmas tirgus nav būtiskākais faktors, kas samazināja radio tirgus daļu reklāmas jomā.

„Visticamāk, radio segmentu ietekmē vairāki citi faktori. Piemēram, “Top Radio” pievienoja “All Media Latvija” grupai. Vēl “EHR” grupai pievienojās “Retro Radio”. Un Latvijas Radio kā konkurenta aiziešana no reklāmas tirgus ir labs faktors, jo ar konkurenci radio segmentā nekad nav bijušas problēmas. Tāpēc šī aiziešana kaut kādā mērā atstāj pozitīvu efektu,” skaidroja Liepiņa.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore Marita Zitmane norādīja, ka ir aktuāla diskusija – kā un vai radio nākotnē izdosies konkurēt ar straumēšanas servisiem.

Zitmane pauda: „Kā ar “Spotify” un visiem citiem. Jautājums, vai tie lēnām nenoēdīs radio. Man jāsaka, ka nē, jo patlaban tādas tendences nav novērojamas. Radio vieta joprojām ir diezgan stabila. Pētījumi arī parāda, ka tā auditorijas daļa, ko sasniedz radio, ir lielāka nekā tā daļa, ko sasniedz dažādi šie straumēšanas resursi. Auditorija “18+”. Runājot par izaugsmi – tā droši vien ies roku rokā ar tālāko tehnoloģiju attīstību, proti, ar dažādam iespējām un platformām.”

Eksperte ir pārliecināta, ka patlaban radio savu potenciālu izmanto pilnībā, proti, tas, ko šis medijs spēj sniegt, tiek arī izmantots. 

Zitmane akcentēja, ka radio reklāmas tirgū, konkurējot ar citiem medijiem, ir savas priekšrocības: „Radio reklāma atmodina mums iztēli. Dzirdot mēs spējam iedomāties tās ainiņas, kas tiek izspēlētas radio sižetā jeb reklāmā. Tas savukārt veicina atcerēšanos, tas veicina iesaistīšanos.”

Tāpat radio reklāmas devējiem palīdz sasniegt mērķētu auditoriju un ar radio starpniecību ne vien uzrunāt to, bet arī iesaistīt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt