Ar rabarberu audzēšanu „Jāņkalnu” saimniecības veidotājs Uldis Ozoliņš nodarbojas jau vairākās paaudzēs, padomju laikā tas bijis papildus ienākumu avots bērnu skološanai. Savulaik Ozoliņi bijuši vieni no retajiem, kas rabarberus audzējuši lielos apmēros, taču tagad rabarbers Latvijā tiek novērtēts arvien vairāk. „Sāk pārstrādāt paši un tad saprot, ka tas necilais augs tomēr ir vērtīgs - vitamīniem bagāts un var dažādus interesantus produktus no viņa iegūt,” stāsta Ozoliņš.
„Jāņkalnos” rabarberi aug četru hektāru platībā. Saimnieki atzīst, ka kultūra nav prasīga - ja ieaugusi atbilstošā zemē un tiek laistīti, rabarberi augot griezdamies. „Tie ir vieni no agrākajiem rabarberiem, visi nāk un skatās - kādi jums lieli kāti! Mums jau ir gatavi,” stāsta Ilze Ozoliņa, "Jāņkalni" līdzīpašniece.
Šogad „Jāņkalnu” rabarberi nonāks lielveikalu plauktos, bet daļu paši pārstrādās ievārījumos un sukādēs. Tiesa, lai ar gatavo produktu izietu ārzemju tirgos, noderētu lielāks atbalsts no valsts institūciju puses, informējot par iespējām, palīdzot formalitāšu kārtošanā. „Noteikti tas būtu atbalsts liels, ja informācija būtu pieejama un atbalsts būtu, noteikti ātrāk varētu ielauzties tajos ārzemju tirgos. Principā Latvijas tirgus mūsu audzētājiem un pārstrādātājiem jau te ir par mazu,” saka Ozoliņš.
Līdzās rabarberiem „Jāņkalnos” audzē arī zemenes, smiltsērkšķus, vieni no pirmajiem Latvijā uzsāka krūmmelleņu audzēšanu. Ticot, ka augļkopības saimniecībai Latvijā ir nākotne, pēc astoņu gadu prombūtnes mājās no Norvēģijas atgriezās arī Ilze, nomainot labi apmaksātu skolotājas darbu. „Ja tu gribi un vēlies, tad jebkurš var dzīvot un dzīvot labi, izbaudot arī savu dzimteni,” saka Ilze.
„Jāņkalnos” izaudzētais rekordists bijis kilogramu smags rabarberkāts, un Ilze ir pārliecināta, ka līdz Jāņiem līdzinieks būs atrodams arī šogad.
