Sadaļas Sadaļas

Krustpunktā

Vēstures nozīmība mūsdienās. Lielā intervija ar vēsturnieku Tomu Ķikutu

Krustpunktā

Aktuālais valdībā: izvaicājam ministru prezidentu Krišjāni Kariņu

Dzīvnieku audzēšana: vai Latvijas zvēraudzētāji ir gatavi stiprināt labturības pasākumus

PVD: Zvēraudzētavas pamatā ievēro labturības prasības; dzīvnieku aizstāvji iebilst – tas nenozīmē, ka dzīvnieki necieš

Latvijā zvēraudzētavas pamatā ievēro labturības prasības, diskusijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis. Savukārt biedrības "Dzīvnieku brīvība" vadītāja Katrīna Krīgere iebilda, ka šādas prasības vēl nenozīmē, ka dzīvnieki necieš.

Pēc videomateriālu publiskošanas par nežēlīgu rīcību pret dzīvniekiem ūdeļu fermā atbildīgo dienestu pārstāvji – Balodis un arī Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts – pauda nosodījumu šādai rīcībai. Vienlaikus viņi norādīja uz nepieciešamību nozarei turpināt darbu Latvijā.

"Krustpunktā" podkāstā:

 

 

 

  • Savā lietotnē raksti - Krustpunktā

 

Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.

PVD vadītājs skaidroja, ka labturības prasību galvenais mērķis ir radīt dzīvniekiem maksimālu komfortu un mazināt tiem iespējas ciest. “Labturības prasības ir pietiekami augstas. Vispār Eiropas Savienībā labturības prasības ir vienas no augstākajām pasaulē,” viņš sacīja.

Balodis norādīja, ka Latvijā zvēraudzētavas, kas pašlaik darbojas, pamatā ievēro labturības prasības. Bet, ja PVD konstatē pārkāpumus, tad audzētavas tos novērš vai tiek sodītas.

PVD vadītāja teiktajam gan iebilda "Dzīvnieku brīvības" vadītāja, uzsverot, ka “labturības prasības nav tas pats, kas labturība”. Šo prasību ievērošana nenozīmējot, ka dzīvnieki necieš.

Kā piemēru viņa minēja pirms vairākiem gadiem PVD pausto, ka cirka lāci drīkst turēt sprostā divu kvadrātmetru platībā. Vēlāk gan savvaļas dzīvnieku turēšana cirkā tika aizliegta, un PVD šādu soli atbalstīja.

Savukārt komentējot diskusiju par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu, Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas pārstāve Sandra Vilciņa norādīja uz iespējamām kompensācijām, ja tiktu sperts šāds solis. Viņa skaidroja, ka savulaik kompensācijas tika izmaksātas nozarei Lielbritānijā un tagad arī Nīderlandē.

“Un ticiet man, kompensāciju apjomi ir milzīgi. Un to maksās nodokļu maksātāji,” piebilda Vilciņa.

Tiesa, kompensāciju izmaksu vietā valsts mēdz noteikt pārejas periodu vairāku gadu garumā, lai nozares uzņēmumi spētu pārorientēties, sacīja Krīgere. Tāpat noticis arī Igaunijā. Viņa arī paskaidroja, ka Nīderlandē sākotnēji aizliegums paredzēja šādu pārejas periodu, bet vēlāk, vēloties kažokzvēru audzēšanu aizliegt ātrāk, nolemts izmaksāt kompensācijas.

KONTEKSTS:

Sabiedriskā organizācija "Dzīvnieku brīvība", iefiltrējot savu darbinieku ūdeļu fermā, atklājusi faktus, kas liecina par nežēlīgu rīcību pret dzīvniekiem. Pēc videomateriālu publiskošanas internetā atbildīgās iestādes solīja izvērtēt atklātos faktus. Zemkopības ministrijas pārstāvji gan arī neslēpa nepatiku pret trauksmes cēlājiem. Līdz šim būtiski pārkāpumi uzņēmumā nebija konstatēti. Tomēr PVD tika uzdots veikt ārkārtas pārbaudes piecās kažokzvēru audzētavās. Kopumā Latvijā ir deviņas kažokzvēru fermas, taču četras no tām stāv tukšas.    

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt