Lielākas saimniecības, kurās putni ikdienā uzturas ārā, ir atrasti risinājumi arī bez lielām izmaksām, taču lopkopji bažījas par gaidāmajiem siltajiem pavasara mēnešiem, kad mainīsies putnu uzvedība un varētu rasties zaudējumi.
Priežkalnu saimniecībā Sējas novadā audzē vistas, kā arī fermā ir ūdensputni un dekoratīvie putni – fazāni, pāvi un baloži. Kopumā saimniecībā ir ap 700 putnu, no kuriem dējējvistas ap 100. Neskatoties uz to, ka ir pavasaris, pagalmā ir kluss, aploki un dīķi ir tukši. Pagaidām visi putni izvietoti kūtī atsevišķās slēgtās telpās.
Putnkope Signe Seile atzīst, ka viņai ir paveicies ar infrastruktūru saimniecībā, jo ūdensputnus drīz izvietos lielajā lopu angārā, kur nebūs tik šauri.
"Visvairāk problēmas radīsies aprīļa siltajā laikā un maijā. Ja mums nebūtu angārs un būtu jātur šeit, tad šeit būtu +30 grādi, nebūtu tā dējība. Var sākties kanibālisms, spalvu izkrišana," teica Seile.
Nelielas grūtības pašlaik ir ar putnu barošanu, jo zāli no lauka nest iekšā ir riskanti. Pagaidām saimnieki putniem baro pērnā gada ražu – ķirbjus un saknes.
Putnkope klusībā cer, ka arī tie, kas tuvējā apkārtnē tur tikai dažas vistas ir izveidojuši kādas vieglas konstrukcijas ar jumtu un sietu, kas nebūt lielas izmaksas neprasa.
"Cerēsim, ka ar 1.jūniju varēs [mājputnus] laist ārā. Tik daudz mēs varam pārsāpēt šo mirkli, jo tie zaudējumi, kas radīsies, ja tiešām Latvijā atklās putnu gripu un ja neapzinīgais kaimiņš to būs ievazājis sava kūtī, un šajā desmit kilometru rādiusā nedrīkstēs biznesa fermas vest ārā gaļu, tad mūsu gadījumā tas bizness būtu iznīcināts. Protams, varam diskutēt, ka kaķis var ieskriet un ienest [putnu gripu fermā]. Neviens nav pasargāts, bet mēs varam maksimāli darīt, lai ievērotu šos noteikumus," teica Seile.
PVD inspektori kopš pirmā marta pārbaudījuši ap 180 putnu novietnes, no kurām 11% konstatētas nepilnības, stāsta PVD pārstāvis Edvīns Oļševskis.
"Daudz vairāk, protams, ir šādas novietnes, kur putnus tur ārā. Tas ir zināms no tiem zvaniem, kas ikdienā tiek saņemti. Tās ir tās reālās riska novietnes, kur putnu gripas vīruss var viegli iekļūt," teica PVD pārstāvis.
"Ir arī pietiekami daudz bravūrīgu zemnieku, kas saka: "Es tur nekādus riskus neredzu!" Protams, šādos gadījumos ir paredzēta sodu sistēma.
Ja mēs redzam, ka [neatbilstības] var viegli novērst, tad, protams, tiek dots neatbilstību novēršanas termiņš," sacīja Oļševskis.
Pagaidām putnu gripa Eiropas Savienībā nav konstatēta tikai divās valstīs - Latvijā un Igaunijā. Ja putnu gripa tiks konstatēta mājputniem, ap attiecīgo saimniecību tiks noteiktas triju un 10 kilometru zonas, no kurām putnkopības produktus varēs vest tikai ar zināmiem nosacījumiem.
