Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļlatgales pārvaldes veterinārā inspektore Sandra Vanaga ir vienā no saimniecībām Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, kurā tiek turēti mājputni. Pirms iet vistu novietnē, ir jāvelk speciāls vienreiz lietojams apģērbs - bahilas, kuru garums ir līdz ceļgaliem, un halāts. Tāpat arī pašiem mājas saimniekiem ir jābūt atsevišķām drēbēm un zābakiem, ar kuriem dodas uz kūti.
Konkrētā novietne celta no jauna, un vistas tajā uzturas cauru gadu, līdz ar to inficēšanās iespējamība ir mazāka.
“Ja nebūtu novietnē, kūtī vistas, tad varētu būt tām pielāgota mītne. Ar pamatiem, bez pamatiem - galvenais, lai būtu sienas un jumts no tāda materiāla, lai netiek savvaļas putni iekšā, tas varētu būt smalks tīkls, bet obligāts nosacījums, ka jumtam jābūt ūdens necaurlaidīgam. Šeit ir novietne, viss te ir kārtībā. Ja ventilācijai vaļā logs, priekšā ir sietiņš. Barošana, dzirdināšana visa ir mītnē,” secina inspektore Sandra Vanaga.
Saimniecībā ir aptuveni 300 vistu, ir olu realizācijas atļauja nelielos apjomos. Inspektore jautā, vai kūtī tiek kaisīts un ar ko, jo arī pie pakaišiem nedrīkst piekļūt savvaļas putni.
Ūdeni saimniecībā ņem no akas, kas ir nosegta ar vāku. Virszemes ūdeni izmantot nedrīkst, tas ir strikti aizliegts, uzsver Vanaga.
Apskatot šķūni, kurā saimnieki uzglabā salmu pakaišiem, inspektore secina, ka durvīm augšā ir paliela sprauga un to nepieciešams nosegt, to var izdarīt ar smalku tīklu.
Saimniecību izrāda Anna Degle, vistas ir viņas meitas un znota nodarbošanās. Inspektorei atbraucot, Anna ir mājās. Anna atzīst, ka slimība nebiedē, jo tiek ievēroti prasības un putni netiek laisti ārā.
Kā atzīst inspektore, gadās, atbraucot pārbaudēs, saimnieku nav mājās, jo pārbaudes notiek bez brīdinājuma, lai redzētu reālos apstākļus.
Līdz šim pārbaudēs būtiski pārkāpumi nav konstatēti. Saimnieki ir apzinīgi.
“Īpašnieki cenšas, ļoti aktīvi seko informācijai medijos par putnu gripu. No 7. februāra ir jātur slēgtās telpās, visi zina. No 22. janvāra tiek veiktas ārpuskārtas pārbaudes, informējam saimniekus par biodrošību, atstājam materiālus. Kopumā cilvēki cenšas ievērot. Un pasākumi nav neizpildāmi. Vienīgais vilinājums, ja ir silts laiks – laist ārā tos putnus,” stāsta PVD inspektore.
Lielāks inficēšanās risks ir saimniecībās, kurās putni tiek turēti nelielos apjomos, jo tiem ir lielāka pārvietošanās brīvība.
“Kādas divas zosis, divas pīles, piecas vistas. Un tās pīles un zosis iet ārā, un arī vistas. Un ir ūdens tilpnes virszemes, tur savvaļnieki putni laižas un mājputnus tādā veidā var inficēt. Tās mazās saimniecības ir kā riska faktors vairāk,” skaidro inspektore.
Slimību pārnēsā savvaļas putni, inficēšanās izteiktāka ir ūdensputniem, tomēr slimo visi.
“Ar jebkuriem izdalījumiem, ja tas putns ir inficēts, tad var inficēt. Un fekālijās tas vīruss saglabājas līdz trīs dienām,” stāstīja Vanaga.
Papildu biodrošības prasības mājputnu novietnēs aizliedz arī izbraukuma tirdzniecību ar mājputniem un inkubējamām olām, kā arī piedalīšanos izstādēs un tirgos. To, cik ilgi būs ierobežojumi, rādīs laiks, vērojot saslimšanas tendences.
