Līdz ar šogad pirmo Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu mājas cūkām Ventspils novada Vārves pagasta saimniecībā “Oši” patlaban ap to noteikta trīs kilometru karantīnas un 10 kilometru uzraudzības zona. Šajā teritorijā kopumā ir reģistrētas 20 cūku novietnes, kā arī divas lielākas saimniecības. Viena no tām ir zemnieku saimniecība "Stepnieki-II", kurai kopumā ir ap 5500 dzīvnieku divās novietnēs. Saimniecības vadītājs Aigo Gūtmanis nākotnē raugās pesimistiski, jo ierobežojumu dēļ vismaz pusotru mēnesi saimniecībai ienākumu nebūs.
"Mums jau nekas it kā neapstājas. Dzīvnieki jāturpina barot, cilvēkiem jāmaksā algas, par elektrību jāmaksā un barības piedevas jāpērk. Vienkārši atšķirība ir tāda, ka tu visu laiku kaut ko izdod, tērē līdzekļus, bet ieņēmumi tev ir nulle, jo neko nevari realizēt. Ja mums nav nekādu uzkrājumu, tad jautājums vispār – kā saimniecība var izdzīvot. Kompensācija par ierobežojumiem nav paredzēta,” atzīmēja Gūtmanis.
Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece norādīja, ka,
lai arī Āfrikas cūku mēris Latvijā ir kopš 2014. gada, tā uzliesmojumam un ierobežojumiem neviena saimniecība nevar būt pilnīgi sagatavota.
“Ir sajūta, ka mēs visi esam mazliet ieslīguši rutīnā un noguruši, jo septiņi gadi ir diezgan ilgs posms. Un, kad notiek atkal kārtējā nelaime, tad visi sasparojas – gan mednieki, gan mājas cūku audzētāji. Tad atkal ir modrība. Bet nu piekritīsiet, tas ir nogurdinoši. (..) Protams, tas atkal ir kārtējais šoks, un mēs atkal meklējam kārtējo veidu, kā to biodrošību uzlabot,” atzina Lejniece.
Savukārt slimības skartajā cūku audzētavā “Oši” šajās dienās vēl norit vairāk nekā 2000 cūku nogalināšana, kā arī turpinās epidemioloģiskā izmeklēšana, taču PVD kā vienu no iespējām pieļauj, ka slimība ienesta saimniecībā līdz ar ražas darbu sākšanu.
Dienesta pārstāvis Edvīns Oļševskis sacīja: “Šis gadījums laikam diezgan skaidri parāda, ka, teiksim, Ventspils pusē 2016., 2017., 2018. gadā būtībā pārgāja pāri mēris, mežacūku populācija tika strauji samazināta. Tur nebija mežacūku kādu laiku. Tagad ir pagājis nedaudz laika, un mežacūku populācija dabīgi sāk atjaunoties.”
Ņemot vērā, ka cūku populācijas atjaunošanās un slimības izplatīšanās ir intensīvāka par medībām, Oļševskis vērtē, ka vakcīnas izstrāde slimības apkarošanai būs vienīgais efektīvais līdzeklis.
2019. gadā tika uzsākta vakcīnu izstrāde pret Āfrikas cūku mēri, kurā iesaistās vairākas Eiropas valstis, tostarp Latvijas pētnieki. Vakcīnu paredzēts izstrādāt piecu gadu laikā.
“Tur ir jau diezgan labas iestrādes. Vakcīnas pamatu veido dzīva novājināta vīrusa vakcīna, tāpat kā trakumsērgas vakcīna, ko izmanto lapsām un jenotsuņiem, tā ir dzīva novājināta vakcīna, ko iestrādā ēsmā, un tā ir jāapēd,” stāstīja Oļševskis.
PVD pārstāvis atklāja, ka materiāls novājinātā vīrusa vakcīnai iegūts Latvijā 2017. gadā Tukuma apkārtnē, kur vīruss tika izolēts no mežacūkas, kurai konstatēja novājināta vīrusa īpašības. “Tas tiek uzskatīts par potenciālo kandidātu šai vakcīnai,” atzīmēja Oļševskis.
Kopš 2014. gada par 14 000 mazinājies kopējais dzīvnieku skaits Latvijas cūku audzētavās. Āfrikas cūku mēris līdz šim skāris sešas lielas cūku komercsaimniecības, un četras no tām darbību atjauno, arī “Ošu” saimniecība nozares asociācijai norādījusi, ka darbību atsāks.
