Pusdiena

Ina Strazdiņa par Žana Kloda Junkera Eiropas nākotnes redzējumu

Pusdiena

Donalds Tramps aicina ASV Kongresu apvienoties valsts interešu aizstāvībai

Putnu gripas draudu dēļ no šodienas mājputnu turēšanai īpaši noteikumi

Putnu gripas draudu dēļ no šodienas mājputnu turēšanai īpaši noteikumi

No šodienas mājputnu turētājiem jāievēro īpaši biodrošības noteikumi, lai pasargātu saimniecības no putnu gripas. Taču lauksaimniekiem ir daudz neskaidrību, jo prasības jāizpilda lielā steigā, turklāt noteikumi apstiprināti tikai šonedēļ. Īpaši sarežģīti prasības izpildīt bioloģiskajiem zemniekiem vai ūdensputnu audzētājiem, kas putnus turējuši brīvībā.

Aizliegums radīšot zaudējumus

Suntažu pagasta Silmaču mājās putnkopis Kārlis Balodis pagalmā tur aptuveni 70 zosu un tikpat pīļu. Putnus tur audzē bioloģiski – tie brīvi staigā pa lielo teritoriju, izmanto meliorācijas grāvi un speciāli veidotus dīķus, barojas no dabā atrodamā.

Zemnieks gadu gaitā izveidojis vairākas plēves būdas un nojumes, kurās putni uzturas tad, kad vēlas, dēj un veido ligzdas.

Taču šobrīd sētā nav speciālas slēgtas ēkas vai konstrukcijas, ko pieprasa biodrošības noteikumi, lai pasargātu mājputnus no putnu gripas. “Putniem tagad ir pārošanās laiks, ja arī es tagad uzbūvēšu ēku un ieslēgšu tur, viņi nevarēs tur uzturēties, visu laiku kausies savā starpā. Tāpat viņiem būs nepilnvērtīgs uzturs, un viņi būs pakļauti lielākam slimošanas riskam, jo šobrīd ūdensputniem nav pilnvērtīga bioloģiskā barība pieejama tirgū.

Arī aizliegums pārvietot putnus mums radīs zaudējumus, jo būs zosulēni un mēs viņus nevarēsim pārdot,” sūrojas Balodis.

Zemnieks pēc lielfermu principa turēt putnus nevēlas, jo zosis nekauj, bet audzē jaunputnu ražošanai un tirdzniecībai. Patlaban putnkopis uz situāciju ar putnu gripu raugās pesimistiski un ir gatavs maksāt sodus par turēšanu ārpus telpām vai arī saimniekošanu pārtraukt.

Fazāniem liegums var būt bīstams

Smiltenes novada "Ezerleju" saimniece Evita Jēkabsone šaubās, vai dzīve iekštelpās piemērota visiem putniem. Pavasaris ir riesta laiks, kad cīņas pa vistu uzmanību noris ar lielu plūkšanos. Tāpēc saimniece baidās, kas tad nelielajā vistu kūtī notiks.

Šajā saimniecībā gan aug arī savvaļas putni, kuri savainojumu dēļ nespēj lidot. Jaunajos noteikumos gan arī šie putni tiek saukti par mājputniem un tiem pielīdzināmas visas jaunās normas.

Pirms septiņiem gadiem gan saimniece pārliecinājās – fazānus jātur tikai ārā.

"Pirmā ziema tuvojās, nolēmām, ka turēsim viņus kūtī iekšā. Rezultāts bija nekāds – viņi sāka krist viens pēc otra, jo savvaļas putns ir savvaļas putns, viņš nav radīts turēšanai kūtī. Viņam vajag to smiltiņu, to sniedziņu," teica Jēkabsone.

Uz  "Ezerlejām" nereti brauc ekskursanti, tāpēc apkārt jau esošajiem putnu nožogojumiem nu būvēs vēl vienu barjeru, lai ekskursanti pat nevar pieskarties dzīvnieka mājvietai. "Aprīļa beigas, maijs ir tas laiks, kad visvairāk brauc tieši lielās ekskursijas un zoodārzs pelna. Un zoodārzam ir jānopelna sev gan barība, gan visas nepieciešamās lietas."

Saimniecībā putnus regulāri apskata trīs vetārsti un saimniece uzskata, ka, lai arī putnu gripa ļoti lipīga, paši bīstamību apzinās un savus putnus sargā ne tikai laikā, kad atgriežas gājputni.

Viņa uzskata, ka noteikumi būtu aizstājami ar prasību putniem būt tādā nožogojumā, kur nevar iekļūt citi putni un tāpat arī barība un ūdens – pieejama tikai tiem, kam tā domāta.

"Putnkopība ir bizness. Kas tirgo cāļus un olas visu cauru gadu, jūs domājat, ka viņi tagad trīs mēnešus maizīti neēdīs? Protams, ka viņi visi to darīs, tikai tas notiks ļoti slēptā veidā," teica "Ezerleju" saimniece.

Saņem daudz dusmīgu zemnieku zvanus

Zemkopības ministrijas (ZM) mājputnu biodrošības noteikumus valdībā apstiprināja tikai otrdien, 28.februārī, bet ierobežojumi jāīsteno jau no trešdienas, 1.marta.

Tas daudzus zemniekus sadusmo, jo ir virkne neskaidrību par to, kas uzskatāma par slēgtu konstrukciju. To apstiprina arī daudzi zvani uz Lauku konsultāciju centru, saka tā pārstāve Dace Drošprāte:

“Putnkopji ir ļoti satraukti, īpaši mazāko saimniecību īpašnieki. Un daudzi grasās pat likvidēt putnus, jo neredz iespējas nosargāt savus mājputnus pret putnu gripu.”

ZM Dzīvnieku veselības un veterinārās zaļu nodaļas speciāliste Olita Vecuma-Veco norāda – pēc 1.marta, stājoties spēkā biodrošības noteikumiem, tas nenozīmē, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) dosies uz putnu novietnēm ar mērķi zemniekus sodīt. Kļūdu gadījumā ieteikšot labākos risinājumus, lai putnus no slimības pasargātu.

Saistībā ar putnu gripas izplatību Eiropā visi mājputni no marta sākuma līdz maija beigām jātur slēgtā vidē, kas nepieļauj kontaktu ar savvaļas dzīvniekiem. Šajā laikā aizliegtas arī putnu izstādes, aizliegti izbraukumu tirgi ar mājputniem un inkubējamām olām. Tāpat putnus nedrīkst dzirdīt ar virszemes ūdenstilpju ūdeni.

Savukārt darbiniekiem jāievēro higiēnas un biodrošības prasības fermās.

PVD norāda – ja putnu gripu Latvijā konstatēs, tā pielīdzināma cūku mērim, jo, ja slims viens putns, jālikvidē visus novietnē esošos, un jāuzmana arī tuvākajā teritorijā esošās saimniecības.  

Ziņots, ka šonedēļ putnu gripa konstatēta sešiem gulbjiem Lietuvas pilsētā Kauņā. Latvijas Pārtikas un veterinārajā dienesta lēš, ka arī Latvijā jau varētu būt kāds savvaļas putns ar šo bīstamo vīrusu, taču tas varētu būt vēl nepamanīts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti