Bīstamās putnu gripas dēļ jau otru mēnesi mājputniem jādzīvo slēgtās telpās. Šis liegums ir spēkā no marta līdz maija beigām.
Pārtikas un veterinārā dienesta Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga stāsta, ka Latvija un Igaunija ir vienīgās Eiropas Savienības valstis, kurās sērga vēl nav konstatēta.
„Mēs, protams, sabijāmies vēl vairāk nekā līdz šim tad, kad lietuviešu kolēģi paziņoja, ka Lietuvā gulbjiem ir atrasta putnu gripa. Tādi ir jau vairāki gadījumi viņiem. Bet Latvijā līdz šim ne savvaļas putniem, ne mājputniem putnu gripa nav konstatēta,” saka Lamberga.
Sūdzību par mājputnu turēšanas pārkāpumiem ir daudz. Lamberga teic – marta beigās pārbaudītas aptuveni 350 putnu novietnes, bet aprīlī - vairāk nekā 400. Pārkāpumus konstatē, taču dienests ar sodīšanu nesteidzas. Izsaka brīdinājumus un vēlāk atgriežas ar atkārtotu pārbaudi.
Sūdzības parasti ir par piemājas saimniecībām. Vistu turēšana savam patēriņam ir ļoti populāra, un kaimiņi naski ziņo, ja kāds klukstes palaiž brīvā vaļā. Lamberga uzsver – biodrošības noteikumi un liegums putniem atrasties brīvā dabā attiecas uz visām saimniecībām, neatkarīgi no putnu skaita tajās.
Taču, ja aprīlī slimība Latvijā netiks konstatēta un putnu migrācija būs noslēgusies, tad liegumu mājputnus turēt ārā varētu atcelt pirms noteiktā termiņa.
„Ir doma, ka varbūt maijā jau varētu atcelt šo liegumu turēt ārā. Jāskatās, būs sanāksme ar ornitologiem un novērtēsim, kāda ir situācija - vai putnu migrācija ir beigusies, jo tas ir augstākā riska periods,” saka Lamberga.
Ornitologs Mārcis Tīrums, runājot par gājputnu migrāciju, ir piesardzīgs. Bīstamās gripas kontekstā vairāk jābaidās no ūdensputniem – pīlēm, zosīm, gulbjiem.
Tīrums spriež, ka ūdensputni lielākoties ir jau klāt un devušies tālāk uz savām ligzdošanas vietām. Tomēr daļa lidoņu Latvijā uzturēsies līdz aprīļa beigām, maija sākumam. Tas, cik ātri tie dosies prom, ir atkarīgs no laikapstākļiem.
„Redzot prognozēs laikapstākļus, ir divi varianti – vai nu viņi vienkārši žigli aizbēgs no šejienes, pirms vēl uznāk aukstums un lietus, vai viņi paliks šeit baroties un nogaidīt, kamēr pāries tie laikapstākļi. Bet pateikt ir ļoti grūti,” atzīst Tīrums.
Putnkopji ar jaunajiem noteikumiem sadzīvo dažādi. Alsungas zemnieku saimniecības ''Dzirnas'' īpašniece Jana Štūlberga savas bioloģiskos apstākļos dzīvojošas dējējvistas iekārtojusi norobežotā teritorijā.
„Maza siltumnīca, ar sāniem, kuriem ir žoga pinums, lai nevar būt viņas kontaktā ar savvaļas putniem,” par norobežojumu saka Štūlberga.
Viņa smejas, šo noteikumu dēļ upurējusi plānus celt jaunu siltumnīcu un tai paredzētos materiālus izmantojusi vistu mītnes ierīkošanai.
„Jā, man izpalika siltumnīca. Man materiāli bija, talkas veidā mēs to taisījām, būvējām. Tas, kas bija paredzēts siltumnīcai, aizgāja mājiņai vistiņām,” saka saimniece.
Dzīvojot zem jumta, vistas kūtrāk dēj olas, taču saimniece nesūkstās un pacietīgi gaida vasaru. Priecē, ka olu ēdāji putnkopjus atbalsta un pieprasījums nav sarucis.
Niknāks viedoklis par situāciju ir Raunas novada Jaunieviņu saimniekam Uldim Rudzītim.
“Nu skarbi! Uz Lieldienām visi prasa olas, bet putni sēž kūtī, dēj trīsreiz mazāk, zosīm vispār olas ir tukšas, jo nevaram nodrošināt iespēju peldēties. Jaunputni diezgan bēdīgi, skatās pa logu, ka ārā spīd saulīte. Caur režģi jau iespīd tā saulīte, bet tas nav tas, kas paknābāt zāli, tas nav tas, kas dabūt pakašāties,” saka Rudzītis.
Viņa 350 dējējvistas un pāris simti jaunputnu tagad dzīvo kūtī. Ierīkota speciāla ieeja, pa kuru doties pie putniem. Pie tās ārdurvīm un tālāk kūtī novietojuši dezinfekcijas paklājus, putnkopji gaida, kad turēšanas ierobežojumus atcels.
Jau ziņots, ka putnu audzētājiem īpaši biodrošības noteikumi ir jāievēro, sākot ar 1.martu. Viens no nosacījumiem ir liegums turēt vistas laukā, ārpus telpām.
