Putni slimības skartajā novietnē tika turēti pašu patēriņam. Slovākijas veterinārais dienests putnu gripas skartajā reģionā ir noteicis karantīnu. un slimības skartajā novietnē mājputni tiek nogalināti un iznīcināti, kā arī slimības cēloņi un izplatīšanās ceļi tiek noskaidroti.
PVD jau ziņoja par Polijā konstatētu putnu gripu mājputniem. Kopš 2019.gada decembra beigām līdz šim brīdim Polijā slimības skartas ir deviņas mājputnu novietnes: 7 komerciālās mājputnu novietnes (5 tītaru novietnes, 1 dējējvistu un 1 pērļu vistiņu novietne) un 2 piemājas saimniecības ar dažādu sugu mājputniem.
Slimības skartajās novietnēs iznīcināti ir vairāk nekā 128 000 putnu. Slimība ir skārusi trīs Polijas reģionus. Turklāt Polijā 7. janvārī putnu gripa laboratoriski ir apstiprināta arī savvaļas putnam - vienam atrastam mirušam vanagam.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aktīvi seko līdzi ziņojumiem no Polijas. Pagaidām uztraukties nevajag.
“Šie tītari ir jaunāki par nokaujamo vecumu, līdz ar to pārtikas ķēdē nav nonākuši, un uz Latviju nav vesta gaļa. Jāseko līdzi, kā būs citās novietnēs Polijā!” sacīja PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja Madara Volka.
Vīrusu pārnēsā savvaļas putni, bet pagaidām Polijā nav atrasti infekcijas cēloņi un izplatīšanās ceļi. Tāpat pagaidām Polija nespēj gripas izplatību ierobežot.
“Putnu gripas apakštips H5N8 ir agresīvs, tieši putniem. Strauji, 48 stundu laikā putni mirst. Sākas ar temperatūru, depresiju, neēd, ir izspūruši. Cilvēkiem nebūtu jāuztraucas, jo PVD saka, ka ir minimāls risks inficēties,” skaidroja Volka.
2017. gadā, kad putnu gripa uzliesmoja daudzās Eiropas valstīs, neviens cilvēks ar šo gripas tipu nesaslima.
Tolaik, pirms trim gadiem, tieši putnu gripas dēļ arī Latvijas mājputnu audzētājiem pavasarī tika liegts putnus izlaist no kūtīm, lai mazinātu iespēju, ka mājas putnus inficē gājputni. Pagaidām pavasaris ir vēl tālu, bet, ja tiks atklāti saslimšanas gadījumi savvaļas putniem, tad var sekot līdzīgs aizliegums.
Latvijā augsti patogēnā putnu gripa nav nekad reģistrēta.
Lai pasargātu mājputnus no iespējamas saslimšanas ar putnu gripu, PVD atkārtoti aicina mājputnu īpašniekus ievērot biodrošības pasākumus:
• dzīvnieku īpašnieks par visiem gadījumiem, kad ir aizdomas par mājputnu saslimšanu (piemēram, samazinās barības un ūdens patēriņš, tiek novērota mājputnu masveidīga bojāeja, novēro akūtu asiņainu diareju, smakšanu, putniem parādās respiratoras (elpošanas ceļu) infekcijas slimības pazīmes), nekavējoties ziņo praktizējošam veterinārārstam vai dienesta teritoriālajai struktūrvienībai.
• dzīvnieku īpašnieks nodrošina, lai nepiederošas personas nepiekļūst mājputnu turēšanas vietām.
• dzīvnieku īpašnieks mājputnu barošanu un dzirdināšanu organizē mītnē vai norobežotā teritorijā, novēršot savvaļas putnu piekļūšanu.
• dzīvnieku īpašnieks nodrošina, lai mājputnu barībai un pakaišiem nevarētu piekļūt savvaļas putni.
PVD aicina iedzīvotājus būt atsaucīgiem un ziņot par putnu gripas gadījumiem, jo īpaši, ja vienkopus atrasti vairāki nobeigušies savvaļas putni. PVD par to var informēt sazinoties ar PVD teroitoriālo struktūrvienību vai zvanot uz PVD uzticības tālruni - 67027402
Putnu gripa ir akūta, ļoti bīstama putnu infekcijas slimība, kas raksturojas ar pēkšņu un strauju slimības norisi, putnu nespēku, depresiju un atteikšanos no barības, izspūrušām spalvām, drudzi, izmainītu gaitu, zilganu ādas krāsu un masveida putnu nobeigšanos.
Vīrusa izplatītāji ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni, kuriem slimība var noritēt bez raksturīgajām slimības pazīmēm.
Mājputni var saslimt, nonākot tiešā kontaktā ar inficētajiem putniem vai uzņemot slimības ierosinātāju ar inficētu barību vai ūdeni.
