Rīkojums stājas spēkā jau trešdien, 24.jūnijā. Putins lūdzis valdību īsā laikā apstiprināt attiecīgu rezolūciju. Premjers Dmitrijs Medvedevs paziņojis, ka dokuments jau ir sagatavots.
Iepriekš kļuvis zināms, ka embargo pakļauto produktu saraksts esot nedaudz mainīts, taču plašākas informācijas par to nav. Putins arī pauda, ka embargo būs laba iespēja vietējiem ražotājiem.
ES ražotāji meklē jaunus tirgus
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe norāda, ka sankciju pagarināšana ietekmē Latvijas ražotājus: „Tas, protams, ietekmē ne tikai mūsu, bet arī visas Eiropas Savienības ražotājus, un nekā laba no ražotāju viedokļa tur nav, jo palielinās konkurence gan Latvijas tirgū, gan visos pasaules tirgos. Mēs tāpat kā mūsu kaimiņi – poļi, vācieši, dāņi – meklējam jaunus tirgus, un beigās izstādēs un pasākumos visi stāvam blakus stendos un mēģinām atrast kādas jaunas iespējas saviem produktiem.”
Krievija ir nozīmīgs tirgus Latvijai – pagājušajā gadā tie bijuši 30% no kopējās eksporta vērtības jeb aptuveni 650 miljoni eiro, norāda Gulbe.
„Tas nozīmē, ka ir jādomā, ko un kā darīt. Bet tas jau nav nekāds jaunums, ka ar Krieviju tā mēdz būt, un uzņēmumi meklē jaunus tirgus, un tagad ir uzdevums pielikt plecu un palīdzēt. Citas iespējas jau nav,” saka Gulbe.
Viņa arī piebilst, ka sankcijas un embargo ir „cena par demokrātiju un citām Eiropas vērtībām, kur mēs esam kopā solidāri ar ES valstīm”. Tai pat laikā „esam vieni no lielākajiem cietējiem” šajā situācijā. Tāpēc būtu jāmeklē iespēja saņemt lielāku Eiropas atbalstu.
Vēstīts, ka sankcijas pret Krieviju ES kopā ar ASV, Kanādu, Austrāliju un Japānu, kā arī Norvēģiju un Šveici ieviesa pērn pēc Krieviju atbalstošo kaujinieku iebrukuma Austrumukrainā un Krimas aneksijas, kā arī „Malaysian Airlines” lidmašīnas notriekšanas.
Toreiz ES sankcijas ieviesa uz gadu. Uz šīm sankcijām Krievija atbildēja, liedzot no šīm valstīm ievest pārtikas produktus.
Šogad jūnijā ES nolēmusi pagarināt sankcijas pret Krieviju uz pusgadu – līdz 2016.gada janvāra beigām.
