Eiropas Savienības dalībvalstis gan ir apņēmušās līdz gada beigām vismaz par divām trešdaļām samazināt Krievijas gāzes iepirkšanu un meklēt uzticamākus piegādātājus, kuri par gāzi saņemto naudu neizmanto kara finansēšanai un Ukrainas civiliedzīvotāju slepkavošanai.
Putins apgalvo, ka Baltijas jūrā uzbūvētie "Nord Stream" gāzesvadi ir izteikti ekonomisks projekts un piegāžu atjaunošana esot vienlīdz atkarīga gan no Krievijas, gan Eiropas partneriem. Pēc Putina vārdiem, arī bojātais "Nord Stream" gāzesvads ir salabojams un piegādes ir iespējams atjaunot, taču bumba esot Eiropas Savienības pusē.
"Es teiktu, ka, protams, ir iespējams salabot gāzesvadus, kas iet pa Baltijas jūras gultni un kas nesen tika uzspridzināti. Taču to darīt būs jēga tikai tad, ja šie gāzesvadi turpinās ekonomiski darboties. Un, protams, garantējot maršruta drošību," teica Putins.
"Tas ir pirmais noteikums, ja Eiropa un Krievija panāks kopīgu vienošanos par gāzes piegādēm pa neskarto atzaru. Un acīmredzot viens "Nord Stream 2" atzars ir neskarts. Diemžēl mums neļauj šo atzaru pārbaudīt, taču spiediens cauruļvadā joprojām ir un tas nozīmē, ka tas ir darba kārtībā.
Krievija ir gatava atsākt gāzes piegādes, taču bumba ir Eiropas Savienības pusē. Ja viņi vēlēsies, atliek tikai atgriezt ventili savā pusē, un viss," apgalvo Kremļa saimnieks.
"Nord Stream" gāzes cauruļvadu spridzināšanu Krievija raksturojusi kā "terora aktu" un apsūdzējusi Rietumus tā īstenošanā, bet Rietumu eksperti izteikuši aizdomas, ka cauruļvadus varēja uzspridzināt pašas Krievijas specdienesti.
KONTEKSTS:
27. septembrī Dānijas un Zviedrijas varasiestādes izplatīja informāciju, ka dienu iepriekš konstatēti bojājumi "Nord Stream 1" un "Nord Stream 2" gāzes cauruļvados Baltijas jūrā netālu no Bornholmas salas. Bojājumi atklāti uzreiz vairākās vietās, un tas liecina, ka notikušais, visticamāk, ir diversija, nevis vienkāršs negadījums.
"Nord Stream" projekts tika asi kritizēts, jo tā pretinieki uzskatīja, ka tas palielina Eiropas Savienības atkarību no Krievijas gāzes piegādēm un nodrošina Maskavai politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai. Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par "Nord Stream", uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.
