Nu jau pusotru gadu Latvijas iedzīvotāji, kuru rīcībā ir brīvi līdzekļi, tos var ieguldīt Latvijas valsts parādzīmēs – krājobligācijās. Valsts kases apkopotā informācija liecina, ka pērn krājobligācijas kļuvušas populārākas, proti, ieņēmumi no to pārdošanas bijuši aptuveni trīskārt lielāki nekā 2013. gadā. Valsts kases Prognozēšanas un finanšu plānošanas departamenta vadītāja Jevgenija Jalovecka šo rezultātu sauc par sekmīgu:
”Pārdotais krājobligāciju apjoms, kas ir privāto investoru, tātad fizisko personu rīcībā, ir pārsniedzis piecus miljonus eiro. Protams, salīdzinājumā ar mūsu aizņemšanās apjomiem, ko mēs veicam finanšu tirgos, šis apjoms ir niecīgs. Bet šim instrumentam nekad nav bijis mērķis piesaistīt pēc iespējas vairāk, lai nosegtu mūsu pamatfinansēšanas vajadzības. Šis instruments drīzāk ir domāts kā tirgus attīstības instruments, lai attīstītu mūsu iedzīvotāju pieredzi tieši investīciju veikšanā.”
Tiesa gan, aizpērn, kad krājobligācijas tika laistas apgrozībā, toreizējais finanšu ministrs Andris Vilks izteicās, ka vidējā termiņā ar šī finanšu instrumenta palīdzību valsts budžetam plānots piesaistīt pat vairāk nekā 200 miljonus eiro. ”SEB Bankas” sociālekonomikas eksperta Edmunda Rudzīša vērtējumā fakts, ka pusotra gada laikā valstij ar krājobligāciju palīdzību izdevies no iedzīvotājiem aizņemties vien mazliet vairāk nekā piecus miljonus eiro, nav uzskatāms par pārsteigumu.
”Ja skatāmies uz to summu salīdzinājumā, piemēram, pret banku depozītiem, kas ir mājsaimniecībām, tad šī summa ir neliela. Vai arī, ja skatās salīdzinājumā pret trešo pensiju līmeni… Jāsaka, ka tas nav pārsteigums, godīgi sakot, jo savulaik, kad krājobligācijas tika ieviestas, jau arī tika prognozēts, ka sākotnēji šis pieprasījums nebūs liels,” atzīst Rudzītis.
Viņš uzskata, ka tam, ka, atšķirībā no Lietuvas, Latvijā krājobligācijas nav iemantojušas īpašu popularitāti, ir vairāki iemesli:
”Te ir divi faktori, patiesībā. Pirmais, ka tas ir tāds ilgtermiņa uzkrājums, kas Latvijā nav īpaši populāri. Cilvēki vispār pārsvarā ļoti skatās un domā īstermiņā. Un otrs – šis laiks, kad parādījās krājobligācijas, šī procentu likme ir zema. Ir zemo procentu likmju periods, kad procentu likmes par uzkrājumiem, obligācijām un depozītiem ir ļoti zemas. Tas cilvēkus vienkārši nestimulē krāt. Cilvēki skatās uz to nominālo ienesīgumu un, ja viņiem šķiet, ka ienesīgums nav pievilcīgs, tad ļoti bieži viņi izvēlas sakrāt kaut kādam pirkumam un aiziet iztērēt.”
Valsts kases pārstāve Jegvenija Jalovecka zina teikt, ka pagaidām iedzīvotāju vidū lielāko popularitāti iemantojušas salīdzinoši ienesīgākās desmit gadu obligācijas:
”Uz doto brīdi mēs vērtējam krājobligāciju pārdošanas apjomus kā labus. Esam jūlijā atvēruši vēl vienu izplatīšanas kanālu – ”Latvijas Pasts”, kur iedzīvotājiem ir iespēja iegādāties krājobligācijas par skaidru naudu. Mēs redzam arī aktivitāti ”Latvijas Pastā”, iedzīvotāji arī vēršas ”Latvijas Pastā” un iegādājas krājobligācijas tur. Vislielākā interese visos izplatīšanas kanālos ir par desmitgadīgajām krājobligācijām un tas, acīmredzot, ir likmes faktors, jo desmitgadīgajām obligācijām šobrīd ir likme 2,2 procenti gadā. Komercbankas vai arī citas ieguldījumu iespējas tirgū tik garus ieguldījumu termiņus nemaz neparedz, līdz ar to iedzīvotāji labprāt izmanto iespējas iegādāties tieši desmitgadīgās obligācijas.”
Jāpiebilst, ka 2014. gada laikā, emitējot valsts iekšējā aizdevuma vērtspapīrus, Valsts kase iekšējā tirgū kopumā aizņēmusies aptuveni 380 miljonus eiro. Tiesa gan, izsolēs šos vērtspapīrus var iegādāties tikai tā dēvētie profesionālie investori, piemēram, bankas un pensiju fondi.
