Pusmiljards eiro elektrības pārvadē – kāds labums būs no milzu investīcijām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Latvijas elektropārvades sistēmā nākamajos desmit gados plānots ieguldīt vairāk nekā pusmiljardu eiro. Investīcijas plānotas gan esošās infrastruktūras rekonstrukcijā, gan arī jaunas attīstībā. Lielie tēriņi palīdzēs ne tikai uzlabot esošo infrastruktūru, bet arī sildīt valsts ekonomiku. Tikmēr patērētājs nākotnē var cerēt uz labāku elektroenerģijas cenu un drošākām piegādēm.

Latvijas enerģētikas politikas veidotājiem nereti nākas uzklausīt gan pārmetumus par to, ka enerģētikas nozarē ir investēts gan pārlieku daudz, gan vienlaikus pretējus pārmetumus par to, ka, salīdzinot ar kaimiņiem, Latvija ir pārāk kūtra ar investīcijām, kuras veicinātu mūsu enerģētisko drošību un neatkarību un ka mūsu sasniegumus šajā ziņā esot nodrošinājuši kaimiņi.

Nesen elektropārvades sistēmas operators "Augstsprieguma tīkls" ir paziņojis, ka nākamajos desmit gados savā attīstībā ieguldīs vairāk nekā 500 miljonus eiro. Šo apjomu var salīdzināt ar tādiem iespaidīgiem investīciju projektiem kā "Rail Baltica" vai dzelzceļa elektrifikācija.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Uzlabos esošo infrastruktūru un attīstīs jaunu

Kā skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Varis Boks, "Augstsprieguma tīkla" gadījumā investīcijas tiks izmantotas gan esošās infrastruktūras uzturēšanai, gan arī jauniem attīstības projektiem.

"Medijos jau pieminētie 518 miljoni, kas ir "Augstsprieguma tīklam" plānoti 10 gadu periodā, būtībā ir jāsadala divās pamatdaļās. Vieni – kas jaunie attīstības projekti, jaunu līniju, apakšstaciju un starpsavienojumu izbūves. Un arī savukārt tie apjomi, kas ir paredzēti esošā tīkla uzturēšanai, iekārtu nomaiņai, apakšstaciju rekonstrukcijai. Un, tā vidēji lēšot, sanāk, ka iekšējo līniju uzturēšanai, esošās infrastruktūras rekonstrukcijai šajos desmit gados plānojam apmēram 229 miljonus eiro, un šī atlikusī summa ir šie jaunie projekti," teica Boks.

Tomēr tieši jaunās infrastruktūras projektiem, ar kuru palīdzību Latvijai ir izdevies piesaistīt arī būtisku Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, tiks atvēlēta lielākā daļa no iecerētajām investīcijām.

"Lielākie, bez šaubām, ir pabeigt tā saukto Kurzemes loku, trešo kārtu – 330 kilovoltu līnijas izbūve un 110 kilovoltu līnijas pārbūve no Ventspils līdz Rīgai.

Un savukārt vēl lieli projekti, kas ir paredzēti – tā saucamais 3.starpsavienojums uz Igauniju, no Rīgas uz Igaunijas pierobežu, Kilingnimme apakšstaciju, tātad jaunas 330 kilovoltu līnijas izbūve. Arī šajā koridorā varētu būt daļa 110 kilovoltu līnijas pārbūve. Un būtiskais ir tas, ka visos šajos projektos mums ir paredzēts arī Eiropas Komisijas līdzfinansējums pietiekoši lielos apjomos, aptuveni 50% apjomā," sacīja Boks.

Būtiska valstu cieša sadarbība

Šo projektu uzsākšana lielā mērā Latvijas enerģētiķiem ļauj noraidīt pārmetumus par to, ka Latvija pārāk pasīvi cīnās par enerģētisko drošību un neatkarību no Krievijas elektrības un dabasgāzes, uzskata enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš, norādot – tāds skatījums ir virspusējs, jo šāda mēroga projekti nenotiek bez ciešas starpvalstu sadarbības.

"Protams, ja mēs skatāmies uz reģionālās nozīmes projektiem, tad, mēs varam teikt, ka mēs kaut kādā ziņā skrienam pakaļ saviem kaimiņiem, bet – tas ir tikai nosacīti.

Jo faktiski visu laiku gan Lietuvas, gan Latvijas, gan Igaunijas sistēmas operatori, tie, kuri pieņem lēmumus par investīcijām – viņi jau nepieņem lēmumus, nebalstoties uz politisko konjunktūru, jo tīkli jau prasa regulāras investīcijas un uzturēšanu tieši šī iemesla dēļ – enerģētiskās drošības uzlabošanai," teica Āboltiņš.

Kā galveno pamatojumu tam, kāpēc Latvijai tomēr nevajadzētu bažīties par to, vai iecerētās investīcijas nav pārāk lielas, enerģētikas eksperts pārliecinoši min drošības aspektu, uzsverot, ka lielā mērā to var uzskatīt arī par Latvijas mājasdarba daļu reģiona drošības stiprināšanā.

"Šeit labi savijas gan teorija, gan prakse. Un, ja šis finansējums iezīmētais tiešām nonāks līdz operatoram, un būs iespējams investēt šos līdzekļus, tad varam teikt, ka Latviju sagaida droša elektroapgādes sistēma nākotnē, kas būs labi starpsavienota ar mūsu kaimiņvalstīm. Arī Latvija un Lietuva vidējā un ilgākā termiņā plāno stiprināt savus augstsprieguma starpsavienojumus.

Līdz ar to var teikt, ka Baltijas valstis ļoti metodiski strādā pie tā, lai enerģētiskā drošība reģionā uzlabotos," lēsa enerģētikas eksperts.

Mazinās elektrības cenu svārstības

Savukārt Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Jānis Patmalnieks pievērš uzmanību tam, ka jaunā infrastruktūra ir būtisks solis arī ekonomiskās drošības stiprināšanai, mazinot elektrības cenu svārstības.

"Šīs te investīcijas ilgtermiņa Latvijas patērētājam nodrošinās labāku cenu un drošākas elektroenerģijas piegādes, jo mēs redzam, ka liels projekts, kas šajās investīcijās ir ietverts, ir savienojums ar Igauniju.

Kas ir svarīgi, lai mēs nākotnē, Latvijas elektroenerģijas patērētāji, maksātu tādu pašu cenu kā maksā Igaunijas un Somijas patērētāji.

Līdz ar to mums cenu reģions izlīdzinātos. Mēs būtu vienā cenu zonā ar Lietuvu, Latviju, Igauniju un Somiju. Tas arī no uzņēmumu darbības un konkurētspējas viedokļa ir ļoti svarīgs aspekts," teica Patmalnieks.

Tēriņi sildīs valsts ekonomiku

Tomēr tiem, kuriem iecerētie tēriņi varētu šķist pārāk lieli, eksperti arī atgādina, ka šāda apjoma investīcijas nedrīkst vērtēt tikai kā tēriņus – tiem ir arī sildoša ietekme uz valsts ekonomiku.

"Šie projekti, bez šaubām, ir gan ļoti nozīmīgi gan enerģētikas drošuma uzturēšanai un atsevišķos gadījumos arī paaugstināšanai. Gan arī, pie reizes, tie ir gana sildoši projekti visai Latvijas ekonomikai," teica "SEB bankas" valdes loceklis Kārlis Danēvičs.

Viņš atgādināja, ka uz kopējā Latvijas ekonomikas fona iecerētie ieguldījumi nemaz nav tik grandiozi kā varētu šķist, tomēr to ietekmi būtiski izjutīs atsevišķas nozares.

"Investīcijas, teiksim tā, īstermiņā vienmēr ir labas ziņas, jo konkrētā gadā katrs eiro, kas tiek iztērēts investīciju veikšanai, vai tas būtu augstsprieguma tīklā vai autoceļā, tas aiziet samaksā par materiālu vai darbu, un tā naudiņa turpina apgrozīties vietējā ekonomikā. Tāpēc īstermiņa tās vienmēr ir labas ziņas," sacīja Danēvičs.

Palīdzēs stagnējošajai būvniecībai

Viena no šādām nozarēm būs arī šobrīd stagnācijā iegrimusī būvniecības nozare, piebilst EM valsts sekretāra vietnieks Patmalnieks.

"Nu, protams, ka kā jebkuras investīcijas, kuras notiek šādi, plānveidīgi, tur būs darbs gan projektētājiem, gan celtniekiem vēlāk, lai realizētu šos projektus. Un galu galā tā nauda lielākoties tomēr paliks Latvijā. Tas ir arī pozitīvs aspekts. Bet tas galvenais ir tas, ka tas veido tādu stingru mugurkaulu mūsu enerģijas apgādes sistēmai, kas ļauj paplašināt mūsu piegāžu loku, uzlabot to drošību un izlīdzināt cenu ar citiem reģioniem," teica EM valsts sekretāra vietnieks.

Tomēr ir vērts atcerēties, ka investīcijas infrastruktūrā var nest arī ieguvumus no to efektivitātes un drošības pieauguma, piebilda "SEB bankas" valdes loceklis.

"Ir investīcijas, kas aizstāj kaut kas ir nolietojies – un, līdzībās runājot, ar vecu, nedrošu auto vienmēr būs lētāk braukt, nekā ar jaunu un drošu. Tā kā kaut kur tas ir drošības un stabilitātes jautājums, un tā vecā mašīna kādreiz beidz funkcionēt un ir jāaizstāj. No otras puses, ir arī investīcijas, kuras veicot ikmēneša tēriņus var samazināt, un tas ir piemērs par māju siltināšanu," teica Danēvičs.

Latvija – elektrības tranzītvalsts?

Tomēr viens no būtiskākajām lietām, par ko ir vērts atcerēties, vērtējot jaunās investīcijas, ir šobrīd notiekošās straujās pārmaiņas Eiropas elektroenerģijas tirgū – mikroģenerācijas un atjaunojamo energoresursu attīstība pēdējos gados gan ir samazinājusi pārvades sistēmas noslodzi.

Tomēr, kā uzsver, enerģētikas eksperts Āboltiņš, turpinoties integrācijai Eiropas enerģijas tirgū, Latvijai ir izredzes kļūt par elektrības tranzītvalsti un gūt no tā papildu ieņēmumus.

"Ja tiek pārvadītas nopietnas jaudas starp Baltijas valstīm, un Latvija iznāk pa vidu, tad, protams, kaut kas pa vidu tiek nopelnīts. Nu tas ir tāpat kā jebkurā citā biznesā, kur ir vidutājs, kur ir kaut kas fiziski jāpārvieto, tur attīstās loģistika.

Šeit mēs varam tā tēlaini salīdzināt, ka mēs nevedam kartupeļus, bet transportējam elektronus, un par to mēs attiecīgi ņemam samaksu.

Līdz ar to – lai gan vizualizēt mēs to nevaram tik labi kā kartupeļu pārvadāšanas gadījumā, bet ir svarīgi saprast, ka princips ir līdzīgs," teica Āboltiņš.

Arī "Augstsprieguma tīkla" vadītājs Boks atzīst, ka esošā attīstība tiek plānota, lielā vērā ņemot vērā vīziju par Baltiju kā būtisku koridoru enerģijas tranzītam Eiropas tirgū, piemēram, starp Centrāleiropas valstīm un Skandināviju.

"Šie visi mūsu 10 gadu plānā ietvertie attīstības projekti ir saskaņā arī ar šo vispārējo vīziju, un kā papildinājums šim Baltijas koridoram, kurš nodrošinātu tādu noslēgtu elektroenerģijas jaudas plūsmu ap Baltijas jūru kopumā, un tas varētu būt tas mūsu lielais nākotnes izaicinājums," sacīja Boks.

Zaļās enerģijas laikmeta izaicinājumi

"Augstsprieguma tīkla" vadītājs arī uzsver, ka daudzu Eiropas valstu pieredze liecina par to, ka arī zaļās enerģijas laikmetā nākotnē augstsprieguma infrastruktūra, visticamāk, nekļūs nevajadzīga, bet, gluži otrādi – kļūs par vienu no zaļās ekonomikas pamatiem.

"Pamats, kas noteiks, kādā veidā šīs jaudas plūdīs būs tirgus situācija – respektīvi, kur būs lētākā ģenerācija, kur būs kāds patēriņa pieaugums. Un, bez šaubām, mums ir jāņem vērā arī situācija ar šo zaļo enerģiju, kas pietiekami intensīvi attīstītās, un arī decentralizēto enerģiju, ieskaitot mikroģenerāciju, kas veidojas pie patēriņa puses, pat ieskaitot mājsaimniecības. Ja mēs paskatāmies Vācijas piemēru, kā attīstījusies šī mazā ģenerācija Vācijas dienvidos – arī ar to mums jārēķinās.

Un, protams, šis pārvades tīkls un visi šie starpsavienojumi ir kā tāds liels mugurkauls, lai šis kopīgais Eiropas tirgus varētu maksimāli efektīvi funkcionēt," teica Boks.

Ekspertu teiktai vēl vairāk nostiprina pārliecību – par spīti tam, ka dažkārt mums šķiet, ka visus lielos darbus valsts enerģētikas drošības jomā paveic kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija, un ka esam palikuši iedzinējos, patiesībā, iespējams, iepriekšējos gados esam bijuši pārāk kritiski un pieticīgi pret savu paveikto darbu un arī nākotnes iecerēm, neiedziļinoties tajā, ka bez ciešas sadarbības ar Latviju arī kaimiņu ieceres, iespējams, izskatītos pavisam atšķirīgi.

Domājams, ir pienācis arī laiks biežāk tēriņus mūsu energoapgādē uztvert ne tikai kā tēriņus, bet gan investīcijas un degvielu valsts ekonomiskajai attīstībai, nenovērtējot pārāk zemu arī nozares pieredzi Eiropas fondu piesaistē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti