Bratislavā ceturtdien notika tā dēvētās Kohēzijas draugu grupas samits, kurā piedalījās pārstāvji no Bulgārijas, Čehijas, Grieķijas, Horvātijas, Igaunijas, Itālijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovākijas, Slovēnijas, Ungārijas, Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju bankas, informē Ārlietu ministrija.
Latviju samitā pārstāvēja ārlietu minisrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"), kurš norādīja uz nepieciešamību turpināt labklājības atšķirību izlīdzināšanu starp ES dalībvalstīm.
"Kopš pievienošanās ES visas mūsu valstis ir daudz ieguvušas no kohēzijas politikas. Latvija finansējumu ir izmantojusi gudri, investējot to Latvijas attīstībai būtiskos projektos un programmās. Uzskatām, ka kohēzijas politikai arī turpmāk jābūt vienai no galvenajām prioritātēm ES daudzgadu budžetā. Šī iemesla dēļ Latvijai nav pieņemams Eiropas Komisijas priekšlikums par kohēzijas politikas finansējuma samazinājumu," teica ministrs.
Vienlaikus Rinkēvičs atzina, ka vēl ir pietiekami daudz laika, lai atrastu pareizo līdzsvaru starp finansējumu jauno politiku īstenošanai un dalībvalstu labklājības atšķirību izlīdzināšanai. Ārlietu ministrs arī izcēla nepieciešamību turpināt investēt infrastruktūras savienojamības projektos, uzsverot "Rail Baltica" nozīmi Baltijas reģiona attīstībā.
Samita laikā Bulgārija, Čehija, Kipra, Horvātija, Igaunija, Grieķija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Portugāle, Slovākija un Slovēnija vienojās par kopīgu deklarāciju, kurā uzsvērta kohēzijas politikas nozīme.
Deklarācijā minēts, ka ES jauno daudzgadu budžeta 2021. - 2027. ietvaru jānosaka politiski apņēmīgi. "Stipra, droša un pārtikusi Eiropa prasa nopietnu finansējumu gan esošajām, gan jaunajām politikām ar skaidru Eiropas pievienoto vērtību," teikts deklarācijā. Dokumenta autori norāda, ka Eiropas kohēzijas politikai jāpiešķir pietiekami resursi, lai turpinātu konverģenci, izaugsmi, darbavietu palielināšanos, investīcijas un konkurētspēju gan starp ES dalībvalstīm, gan savienībai globālajā tirgū, kā arī, lai mazinātu nevienlīdzību starp savienības valstīn.
Kohēzijas draugu grupa uzskata, ka pietiekamiem finanšu resursiem ir jābūt atvēlētiem lauksaimniecības sektoram un attīstības projektiem novados. "Kohēzijas un Kopējās lauksaimniecības politikas vajadzētu vienkāršot, padarot tās efektīvas un pietiekami elastīgas. Abām politikām jāparedz finansējums tādā pašā līmenī, kāds bija paredzēts ES daudzgadu budžetā 2014. - 2020," teikts deklarācijā.
ES budžetā ir jāparedz arī pietiekams finansējums, lai nodrošinātu sadarbību starp valstīm drošības un aizsardzības jomās, klimata izaicinājumu risināšanā, ilgtspējīga transporta nodrošināšanā, pētniecībā un inovācijās, kosmosa izpētē, digitalizācijā un migrācijas jautājumos, uzskata deklarācijas autori. Tāpat Kohēzijas draugu grupa aicina piešķirt pietiekamus resursus valsts un privāto investīciju veicināšanai.
KONTEKSTS:
Kohēzijas fonds Eiropas Savienībā ieviests, lai izlīdzinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības starp dalībvalstīm. Naudu parasti iegulda lielos infrastruktūras projektos, piemēram, transporta jomas projektā “Rail Baltica”. Maija sākumā Eiropas Komisijas piedāvājumā par ES daudzgadu budžetu pēc 2020.gada iecerēts finansējumu kohēzijai un kopējai lauksaimniecības politikai samazināt par aptuveni 5%.
Latviju varētu skart samazinājums 13% apmērā. Mūsu kaimiņvalstis gan zaudēs vēl vairāk – 24%. Latvija neatbalsta Eiropas Komisijas plānus par kohēzijas naudas samazināšanu. Amatpersonas uzskata, ka tas varētu krietni nobremzēt lielus infrastruktūras projektus.
