Pulksteņu meistars: Bizness krīzē jūt tautas bagātības līmeni, cilvēki vairs nestaigā apkārt bez mērķa

Šogad ziņu virsrakstos ne mazums reižu pieminēts cenu kāpums. Atšķirībā no iepriekšējās finanšu krīzes šobrīd inflāciju dzen uz augšu nevis iekšējais patēriņš, bet ārējie faktori – naftas, dabasgāzes, arī elektrības cenas. Otrs virziens ir pārtikas un dažādu citu izejmateriālu cenu pieaugums. Kā cenu kāpums ietekmē Latvijas iedzīvotāja ikdienu?

Pulksteņu meistars: Bizness krīzē jūt tautas bagātības līmeni, cilvēki vairs nestaigā apkārt bez mērķa
00:00 / 05:36
Lejuplādēt

Arkādijs Brokāns jau aptuveni 15 gadus ir pulksteņu meistars. Pēdējos sešus gadu viņa nelielā darbnīca atrodas pašā Rīgas centrā, proti, pazemes tunelī, kas ved no Vecrīgas uz autoostu. 

“Te ir tik interesanti, te tāds kontingents pa tuneli staigā. Es nekad dzīvē iepriekš to nebiju iedomājies. Es te redzu no domes deputātiem līdz cietumniekiem. Visi slāņi. Arī narkomāni, kas staigā kā aizmiguši,” par tuneļiem pastāstīja Brokāns. 

Elektrības un pārtikas cenu pieaugums

Pie viņa Latvijas Radio viesojās vienā no dienām, kad aukstums bija jūtams arī mazajā, pazemes tunelī esošajā pulksteņa darbnīcā. Tajā bez apkures strādāt būtu neiespējami. Brokāns norādīja, ka elektrības cenas pieaugums ir jūtams, un viņš iespēju robežās cenšas elektrību taupīt.

“Protams, pagalmā vairs gaismu nededzinām vienkārši tāpat, lai būtu gaišāks. Bet, kas jāmaksā, tas jāmaksā. To taču nevar ne iespaidot, ne mainīt. Neko nevar. Nu, nāksies varbūt uz Ziemassvētkiem ātrāk izslēgt visas tās lampiņas,” viņš sacīja.

Pulksteņu meistars Arkādijs Brokāns

Runājot par elektrības cenu pieaugumu, arī darbnīcas elektrības rēķins kļuvis lielāks. Brokāns piebilda: “Šeit maksāja 25–30 eiro, tad tagad būs jāmaksā pie 40 eiro. Ar to jārēķinās. Vairāk un ilgāk jāstrādā.”

Vaicāts, kā klājas biznesā, pulksteņu meistars atbildēja:

“Teikšu atklāti. Covid-19 droši vien ir visus izsitis no savām sliedēm. Mums, pakalpojuma sniedzējiem, tas ir jūtams pēc tautas bagātības līmeņa. Cilvēki vairs tā nestaigā apkārt bez mērķa.”

Brokāns norādīja, ka, klausoties ekonomistu prognozēs, saprot, ka ar dzīves dārdzību arī tuvākajā nākotnē būs jārēķinās. Iespējams, no kaut kā nāksies atteikties. Viņš ievērojis arī, ka pārtikas produktiem cenas šogad pieaugušas, bet atzina, ka tamdēļ ievērojami savus iepirkšanās paradumus nav mainījis. 

Uz jautājumu, vai seko līdzi pārtikas cenām un cenšas arī ietaupīt, viņš bilda: “Nu, principā vēdera izmērs jau nemainās no cenu kāpuma, līdz ar to, kas ir pirkts, to arī pērku. Protams, ja jauns kaut kas parādās, kā, piemēram, “Lidl”, kur ir savdabīgi produkti, kuri visiem interesē. Nu, es kā parasts cilvēks nevaru taču neko mainīt un ar situāciju ir jāsamierinās.”

Šogad Brokāns sasniedzis arī pensijas vecumu un drīzumā saņems pirmo pensiju. Darbu gan viņš neplāno pārtraukt, sakot, ka tas ir sirdslieta. Protams, arī nenoliedz, ka papildu ienākumi ir svarīgi. 

Uz jautājumu, vai ikgadējā pensijas indeksācija būs jūtama un inflācija to neapēdīs, viņš pauda šādi: “Jūs taču paši ļoti labi zināt, ka tas vispār ir ļoti maz, salīdzinot ar to, kas notiksies. Paklausoties ekonomistus, var saprast, ka nebūs nekas skaists. Vienkārši jāstrādā. Esi jau pieradis, cilvēki jau tevi zina, līdz ar to mājās sēdēt nav jēgas.”

Pulksteņu meistars sacīja, ka viņa darbs ir sirdslieta, uzsverot: “Jo šajā darbā ir tā – vai nu tev patīk, vai arī šeit nestrādā.”

Kovida pandēmijas radītā krīze šķiet ilgāka par 2008. gada krīzi

Viņš atzīmēja, ka salīdzinot ar 2008. gada finanšu krīzi, kovida krīze, viņaprāt, ir ilgāka. Turklāt “zem sitiena” vairāk pakļūst sabiedrības trūcīgākā daļa. Viņaprāt, atbalsts tiem, kuriem darbība ierobežojumu dēļ pārtraukta pavisam vai ierobežota, ir ļoti nepieciešams.

“Nu, protams, ka tie 400 vai 500 eiro, ko maksāja, bija atbalsts. Tu strādā vai nestrādā, bet rēķini bija jāmaksā, un nekur nevarēja palikt,” viņš piebilda.

Savukārt, atsaucoties uz 20 eiro piemaksu pret Covid-19 vakcinētajiem senioriem, Brokāns sacīja: “Es domāju, ka tas ir vajadzīgs, jo tie, kas var samaksāt, tiem tas nespēlē lomu. Bet pensionāri, kuriem dārgas zāles jāpērk un kuriem ir lieli izdevumi par dzīvokli, siltumu, tiem gan vajag. Es to atbalstu. Bet, protams, tas ir par maz. Ļoti par maz.”

Brokāns uzskata, ka to, kā situācija attīstīsies nākotnē gan saistībā ar kovida izplatību, gan cenu kāpumu, prognozēt ir grūti.

Cilvēks ziņu virsrakstos 2021

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt